Farmaceite iesaka: 7 vienkārši paradumi labākai pašsajūtai birojā

Ilgstošs darbs pie datora ir kļuvis par ikdienu lielai daļai strādājošo, tomēr tas bieži vien nāk komplektā ar dažādām veselības sūdzībām. BENU Aptiekas farmaceite Alise Galeja norāda, ka visbiežāk biroja darbinieki saskaras ar acu nogurumu, kakla un plecu saspringumu, muguras sāpēm, galvassāpēm, kā arī vispārēju nogurumu un miegainību. Viņa iesaka ieviest septiņus vienkāršus paradumus, kas var būtiski uzlabot pašsajūtu, strādājot birojā.

1. Regulāras pauzes – vienkāršs, bet būtisks risinājums

Lai mazinātu sēdoša darba negatīvo ietekmi, farmaceite iesaka ieviest regulāras kustību pauzes. Ik pēc stundas vai pusotras ieteicams piecelties un vismaz piecas minūtes izkustēties, savukārt pēc ilgāka darba – ap divām stundām – nepieciešama vismaz 15 minūšu pauze. Pauzēs farmaceite iesaka  izstaipīties un pavingrināt noslogotās ķermeņa daļas vai visu ķermeni. Biroja darbiniekiem īpaši noderīga var būt magnija uzņemšana, kas palīdz atslābināt muskuļus pēc saspringtas darba dienas un uzlabot miega kvalitāti. Šāda pieeja palīdz samazināt muskuļu saspringumu un uzlabot pašsajūtu kopumā.

2. Acu veselība – īpaši svarīga digitālajā vidē

Strādājot pie ekrāna, būtiski rūpēties par acu atpūtu, lai ilgtermiņā netiktu ietekmēta redze. Alise Galeja iesaka ievērot principu – ik pēc 20 minūtēm 20 sekundes paskatīties tālumā, kā arī regulāri veikt vienkāršus acu vingrinājumus: intensīva acu mirkšķināšana, skatīšanās augšup lejup, acu rotēšana pulksteņrādītāja kustības virzienā vai cipara astoņi “zīmēšana” ar skatienu. Ja parādās sausuma vai kairinājuma sajūta, farmaceite iesaka izmantot mitrinošus acu pilienus, izvēloties tos atbilstoši simptomu intensitātei. Ja ir neliels diskomforts, var izvēlēties pilienus ar mitrinošām sastāvdaļām, piemēram, nātrija hialuronātu vai glicerīnu. Izteiktāka sausuma un diskomforta gadījumā jāizvēlas pilieni, kuru sastāvā ir lipīdu komponenti, piemēram, rīcineļļa. Smaga diskomforta gadījumos vai ja raksturīgs nakts sausums, farmaceite iesaka izvēlēties biezāku formu – gelu.

3. Svaigs gaiss un kvalitatīva vide – labākai koncentrēšanās spējai

Nepietiekama telpu vēdināšana var negatīvi ietekmēt darba spējas. Paaugstināts CO₂ līmenis samazina skābekļa pieejamību smadzenēm, kas savukārt pasliktina koncentrēšanos un reakcijas ātrumu. Regulāra telpu vēdināšana palīdz uzturēt labāku pašsajūtu un darba produktivitāti. Tāpat var noderēt B grupas vitamīni, kas ir svarīgi nervu sistēmas darbībai un enerģijas ražošanas procesiem.

4. Enerģijas kritums dienas otrajā pusē – kā to pārvarēt?

Nogurums darba dienas otrajā pusē ir dabisks, taču to var pastiprināt vairāki faktori – kustību trūkums, slikta gaisa kvalitāte, stress, acu pārslodze un nepietiekamas pauzes. Lai saglabātu enerģiju, farmaceite iesaka regulāri kustēties, uzturēties svaigā gaisā un dzert pietiekami daudz ūdens. Tāpat Alise Galeja atzīmē, ka cukuroti našķi rada strauju enerģijas pieplūdumu, taču pavisam drīz tas rezultējas vēl lielākā kritumā.

5. Uzturs un šķidruma uzņemšana – pamats labai pašsajūtai

Dehidratācija var izraisīt galvassāpes un koncentrēšanās grūtības, tāpēc dienā ieteicams uzņemt 1,5–2 litrus ūdens. Tikpat svarīgs ir sabalansēts uzturs – priekšroka dodama olbaltumvielām, pilngraudiem un dārzeņiem, vienlaikus samazinot ļoti saldu un smagu ēdienu patēriņu.

6. Atjaunošanās pēc darba – būtiska ilgtermiņa veselībai

Pēc darba dienas ieteicamas fiziskās aktivitātes, piemēram, pastaiga ceļā uz mājām, riteņbraukšana vai cita kustība. Tāpat svarīgi samazināt ekrāna laiku, pavadīt laiku ar ģimeni un nodrošināt kvalitatīvu miegu – pieaugušajiem 7–9 stundas diennaktī. Brīvajā laikā jācenšas nedomāt par darbu, tā vietā veltot laiku sev un darot to, kas sniedz patīkamas emocijas.

7. Vitamīni un minerālvielas – papildu atbalsts ikdienā

Veselīgi ieradumi ir labas pašsajūtas pamatā, tomēr BENU Aptiekas farmaceite iesaka papildus apsvērt vitamīnu un minerālvielu uzņemšanu. Bez jau minētajiem vitamīniem un minerālvielām – magnija un B grupas vitamīniem – var noderēt arī omega-3 taukskābes, kas palīdz uzturēt nervu sistēmas darbību, uzlabo koncentrēšanās spējas un samazina nogurumu. Arī D vitamīns var regulēt emocionālo labsajūtu, mazināt nogurumu un stiprināt imunitāti.

Dažos gadījumos, ja nav problēmu ar asinsspiedienu, var apsvērt arī žeņšeņu saturošus produktus enerģijas līmeņa atbalstam. Žeņšeņs ir adaptogēns, kas palīdz organismam pielāgoties sarežģītām situācijām. Tas var noderēt gadījumos, ja persona saskaras ar izdegšanu darbā, nespēku, garām darba stundām, jo palīdz uzlabot kognitīvās spējas, emocionālo labsajūtu un enerģijas līmeni.

Atcerieties – uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!