Kā saudzēt un rūpēties par dzirdi ikdienā? Iesaka farmaceits

Dzirde ir viens no cilvēka būtiskākajiem resursiem – tā nodrošina saziņu, telpisko orientāciju un apkārtējās vides uztveri. Spēja dzirdēt ļauj izbaudīt dabas skaņas, tuvinieku balsis un mūziku, kā arī savlaicīgi atpazīt potenciālus apdraudējumus. Vienlaikus dzirde ir viegli ievainojama, un tās bojājumi nereti ir neatgriezeniski, tāpēc profilaksei un savlaicīgai rīcībai ir izšķiroša nozīme. 3. martā tiek atzīmēta Pasaules dzirdes diena, kuras mērķis ir pievērst uzmanību dzirdes zuduma profilaksei un dzirdes aprūpes nozīmei. Kā saudzēt dzirdi un rūpēties par to ikdienā? Praktiskos padomos dalās BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Dzirdes zudums bieži attīstās pakāpeniski un ilgstoši var palikt nepamanīts, taču tā ignorēšana var radīt būtiskas sekas ne tikai ikdienas dzīves kvalitātei, bet arī veselībai un vispārējai labsajūtai. Tā kā dzirdes šūnas neatjaunojas, dzirdes aizsardzība nav īslaicīgs risinājums, bet gan ilgtermiņa nepieciešamība ikvienam, kurš ikdienā vai darbā ir pakļauts paaugstinātam trokšņa līmenim, norāda farmaceits Konstantīns Čerjomuhins. Trokšņa izraisīta dzirdes zuduma risku iespējams būtiski mazināt, ievērojot drošības pasākumus un lietojot atbilstošus dzirdes aizsarglīdzekļus.

Dzirdes traucējumu pazīmes

Dzirdes traucējumu attīstību visbiežāk veicina vairāki savstarpēji saistīti faktori. Viens no galvenajiem cēloņiem ir ilgstoša trokšņa iedarbība, piemēram, darbs paaugstināta trokšņa vidē rūpnīcās vai būvlaukumos, kā arī regulāra skaļas mūzikas klausīšanās. Dzirdi var bojāt arī īslaicīgas, taču ļoti intensīvas skaņas, tostarp sprādzieni vai šāvieni, kas spēj radīt pēkšņus un nopietnus dzirdes bojājumus. Būtisks riska faktors ir arī dzirdes aizsarglīdzekļu nelietošana – austiņu izmantošana bez trokšņu slāpēšanas tehnoloģijas vai ausu aizbāžņu neizmantošana trokšņainā vidē ievērojami palielina dzirdes traucējumu attīstības iespējamību.

Dzirdes traucējumu simptomi bieži parādās pakāpeniski un sākotnēji var šķist nenozīmīgi, tomēr tie var liecināt par dzirdes šūnu bojājumiem. Viens no pirmajiem signāliem ir pastāvīga vai periodiska zvanīšana, dūkšana vai troksnis ausīs. Tāpat var samazināties spēja uztvert augstas frekvences, kā rezultātā kļūst grūtāk atšķirt šņācošas skaņas, piemēram, “s” vai “š”, un runa trokšņainā vidē kļūst nesaprotamāka. Pēc skaļa trokšņa iedarbības, piemēram, koncerta apmeklējuma vai skaļu instrumentu spēlēšanas, nereti rodas diskomforts, pilnuma sajūta ausīs vai īslaicīgs dzirdes pasliktinājums. Dzirdes traucējumi var izpausties arī kā grūtības saprast runu trokšņainā vidē, īpaši, ja sarunu biedrs runā klusi, kā arī kā nepieciešamība arvien biežāk palielināt televizora vai radio skaļumu, ko parasti pamana apkārtējie.

Farmaceits Konstantīns Čerjomuhins uzsver – ja tiek novērots viens vai vairāki no šiem simptomiem, ieteicams neatlikt rīcību un konsultēties ar otolaringologu vai audiologu, lai veiktu audiometrijas testu, kas ļauj precīzi novērtēt dzirdes stāvokli un nepieciešamības gadījumā savlaicīgi uzsākt atbilstošu aprūpi.

Dzirdes aizsardzības pamatmetodes

• Aizsarglīdzekļu lietošana. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā pasargāt dzirdi, ir atbilstošu aizsarglīdzekļu izmantošana situācijās ar paaugstinātu trokšņa līmeni.
• Ausu aizbāžņi. Tie samazina kopējo skaņas intensitāti, vienlaikus ļaujot saglabāt apkārtējās vides uztveri drošā līmenī. Tie tiek izgatavoti no hipoalerģiskiem materiāliem un ir piemēroti gan ikdienas lietošanai, gan profesionālai videi, piemēram, darbā vai koncertu apmeklējumos. Mūsdienās ir pieejami arī viedie ausu aizbāžņi, kas spēj pielāgoties apkārtējā trokšņa līmenim reāllaikā, nodrošinot optimālu aizsardzību bez diskomforta.
• Trokšņu slāpēšanas austiņas. Austiņas ar aktīvo trokšņu slāpēšanu efektīvi mazina ārējo troksni. Tās ir īpaši noderīgas cilvēkiem, kuri strādā būvlaukumos vai ražošanas vidē, kā arī ceļojot, piemēram, lidojumu laikā.
• Trokšņa iedarbības samazināšana. Ilgstoša atrašanās trokšņainā vidē palielina dzirdes bojājumu risku. Ieteicams ik pēc 30–60 minūtēm pamest skaļu vidi, piemēram, koncertus, klubus vai būvlaukumus, un pēc intensīvas skaņas iedarbības ļaut dzirdei atpūsties.
• Skaļuma kontrole. Lietojot austiņas, svarīgi kontrolēt skaļuma līmeni. Par drošu tiek uzskatīts skaļums, kas nepārsniedz 60 % no ierīces maksimālās jaudas. Papildu drošībai ieteicams izvēlēties ierīces ar iebūvētu skaļuma ierobežotāju.
• Trokšņa līmeņa mērīšana. To iespējams noteikt ar viedtālruņu lietotnēm. Ja skaņas līmenis pārsniedz 85 decibelus, ieteicams lietot dzirdes aizsarglīdzekļus. Profesionālai lietošanai piemēroti portatīvie skaņas līmeņa mērītāji, kas nodrošina precīzākus mērījumus.

Īpaši svarīgi

Farmaceits Konstantīns Čerjomuhins norāda – bērnu dzirde ir īpaši jutīga pret trokšņa iedarbību, tāpēc pieaugušo atbildīga rīcība ir būtiska dzirdes veselības saglabāšanai jau agrā vecumā. Vecākiem ieteicams izvēlēties rotaļlietas, kuru skaņas līmenis nepārsniedz 85 decibelus, kā arī ierobežot austiņu lietošanas ilgumu, vienlaikus stingri kontrolējot skaļumu. Situācijās, kad bērns atrodas paaugstināta trokšņa vidē, piemēram, sporta pasākumos, ieteicams lietot ausu aizbāžņus vai speciālus dzirdes aizsargus, lai mazinātu iespējamo kaitējumu dzirdei.

Pie pirmajiem dzirdes traucējumiem – pie speciālista

Trokšņa izraisīts dzirdes zudums ir kumulatīvs process, bojājumi uzkrājas pakāpeniski, un zaudētās dzirdes šūnas neatjaunojas. Jo ilgāk tiek atlikta speciālista konsultācija vai profilaktiski pasākumi, jo lielāks ir neatgriezenisku dzirdes bojājumu risks. Savlaicīga rīcība var palīdzēt saglabāt dzirdes funkcijas, mazināt turpmāku pasliktināšanos, norāda farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Regulāras dzirdes pārbaudes ir īpaši svarīgas cilvēkiem, kuri ikdienā pakļauti paaugstinātam trokšņa līmenim – strādā trokšņainā vidē, bieži apmeklē koncertus vai ilgstoši lieto austiņas ar lielu skaļumu. Agrīna dzirdes izmaiņu atklāšana ļauj savlaicīgi veikt preventīvus pasākumus un saglabāt dzīves kvalitāti ilgtermiņā.

Pie pirmajām sūdzībām par dzirdi ir nekavējoties jāvēršas pie atbilstoša speciālista, piemēram, otolaringologa, lai veiktu dzirdes pārbaudi, norāda farmaceits Konstantīns Čerjomuhins. Savukārt farmaceits aptiekā var izskaidrot pareizas ausu higiēnas pamatprincipus, uzsverot drošas un saudzīgas kopšanas nozīmi.

Pievēršot uzmanību dzirdes aizsardzībai, regulārām pārbaudēm un atbildīgiem ikdienas paradumiem, ir iespējams būtiski mazināt dzirdes traucējumu risku un rūpēties par dzirdes veselību ilgtermiņā, uzsver farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Vitamīni vai mikroelementi, kas var atbalstīt dzirdes veselību

Dzirdes veselības uzturēšanā nozīme ir sabalansētam uzturam un atbilstošam noteiktu uzturvielu daudzumam organismā. Viens no svarīgajiem vitamīniem dzirdei ir A vitamīns, kas piedalās auss iekšējo audu normālas darbības nodrošināšanā un var palīdzēt samazināt iekaisuma un infekciju risku. Ne mazāk būtisks ir C vitamīns – spēcīgs antioksidants, kas palīdz aizsargāt dzirdes šūnas no oksidatīvā stresa un veicina normālu asinsriti auss iekšējās struktūrās, stāsta farmaceits Konstantīns Čerjomuhins. C vitamīnu iespējams uzņemt ar uzturu, piemēram, lietojot citrusaugļus, sarkanos piparus, zaļos lapu dārzeņus un olīveļļu.

Svarīgi ir arī pievērst uzmanību D vitamīna līmenim, jo tas ir cieši saistīts ar kaulu veselību, tostarp auss struktūrām. Nepietiekams D vitamīna daudzums organismā var būt saistīts ar dažādiem veselības traucējumiem, arī dzirdes problēmām. Savukārt omega-3 taukskābes var veicināt vispārēju ausu veselību, palīdzot mazināt iekaisuma procesus organismā.

Būtiska loma dzirdes funkciju uzturēšanā ir arī B12 vitamīnam, kas nepieciešams normālai nervu sistēmas darbībai. Tā deficīts var negatīvi ietekmēt nervu veselību, tostarp procesus, kas saistīti ar dzirdes signālu pārvadi. Pētījumi liecina, ka zems B12 vitamīna līmenis organismā var būt saistīts ar dzirdes traucējumu attīstību, kas, iespējams, skaidrojams ar šī vitamīna būtisko lomu mielīna (nervu aizsargapvalka) veidošanā un nervu sistēmas normālas darbības nodrošināšanā.

Pirms jebkuru uztura bagātinātāju lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, īpaši gadījumos, ja ir hroniskas saslimšanas vai tiek lietoti medikamenti, kas var mijiedarboties ar uzturvielām, atgādina farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Atcerieties! Uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!