8 galvenie veģetatīvo distoniju veicinošie faktori

Pēdējos gados arvien biežāk dzirdam par veģetatīvo distoniju. Vieni to slēpj, jo kaunas no tās, bet citiem tā kļuvusi par tādu kā modes lietu, ar kuru nepamatoti izskaidro dažādas citas veselības problēmas. Kas īsti ir veģetatīvā distonija? Kadi ir tās simptomi un kā to ārstē? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, psihiatre Lada Stoligvo un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Kas ir kas?

Psihiatre L.Stoligvo skaidro: vairumam slimību – gan ķermeniskām, gan psihiskām – ir raksturīgi veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi. Proti, veģetatīvā nervu sistēma vienmēr reaģē uz dažādām – gan ārējām, gan iekšējām – izmaiņām, tā ir mūsu iekšējo orgānu un iekšējās vides automātiskā regulācija. Veģetatīvā nervu sistēma darbojas neatkarīgi no cilvēka apziņas un regulē sirdsdarbību, elpošanu, kuņģa un zarnu trakta darbību, urīna izvadi, arī dzimumorgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību…

Ir divu veidu veģetatīvās nervu sistēmas. Simpātiskā, kas sagatavo organismu aktīvai darbībai – cīņai, uzbrukumam vai bēgšanai. Tai aktivizējoties, sirdsdarbība paātrinās, asinīs lielākā daudzumā izdalās stresa hormoni, aknās atbrīvojas glikogēns, kas vēlāk pārvēršas glikozē un nodrošina organismu ar enerģiju. Elpošana kļūst straujāka, lai plaušām pieplūstu vairāk skābekļa, muskuļi saspringst, lai būtu gatavi fiziskai darbībai, pastiprinās sviedru izdale, lai atvēsinātu ķermeni. Tā pastiprināti darbojas tad, ja cilvēks izjūt trauksmi un saspringumu. Savukārt parasimpātiskā nervu sistēma sagatavo organismu mieram un atpūtai. Tai aktivizējoties, palēninās sirdsdarbība, elpošana, sašaurinās elpvadi, samazinās muskuļu saspringums un spēks, palielinās gremošanas sulas izdalīšanās.

Savukārt veģetatīvā distonija ataino kāda orgāna vai orgānu sistēmas traucējumus, ko ietekmē veģetatīvā nervu sistēma, taču – tā nav diagnoze, slimība. Veģetatīvā distonija ir sindroms – simptomu kopums. Diagnoze ir – somatoformas (somatiskus jeb ķermeniskus traucējumus atgādinoša) veģetatīvā disfunkcija. Tātad neiroze, kurai raksturīgs veģetatīvās distonijas sindroms. Par neirozi, par somatoformas veģetatīvo disfunkciju, ārsti runā tikai tad, kad cilvēks ir izmeklēts un nav atrasti nekādi ķermeniska rakstura iemesli, kāpēc viņš jūtas slikti. Tātad tas, ko cilvēki ikdienā parasti dēvē par veģetatīvo distoniju, lielākoties ir neirozes.

Kāpēc tas tik svarīgi?

Patiesība ir jānoskaidro, uzsver L.Stoligvo. Jo atkarībā no iemesla ārsts izmantos vienu vai otru, vai trešo ārstēšanas stratēģiju. Sākumā būtu adekvāti jāārstē ķermeniskās slimības, un tikai pēc tam, ja sūdzības saglabājas, varam sacīt, ka paralēli ir arī neiroze, un ārstēt to. Vai arī, piemēram, cilvēkam ar veģetatīvās distonijas sindromu ir nevis neiroze, bet slēpta depresija ar veģetatīvo masku. Tad ārstēšana atšķirsies.

Kādreiz, domājot, ka ir vienkārši veģetatīvā distonija, aiz tās var slēpties ļoti nopietnas ķermeniskas kaites. Piemēram, ir tāds virsnieru serdes vai simpātiskās nervu sistēmas gangliju audzējs feohromocitoma, kurš asinīs periodiski izmet milzīgu hormonu adrenalīna un noradrenalīna daudzumu, un cilvēkam uznāk panikas lēkmes. Viņam pēkšņi paaugstinās asinsspiediens, sāp galva, paātrinās sirdsdarbība, svīšana. Lēkmes ilgst no dažām minūtēm līdz daudzām stundām. Ja ārsts aizdomājas par audzēja varbūtību, to var noskaidrot, veicot vienu asins analīzi. Feohromocitomu ārstē ķirurģiski un ar zālēm, un, ja audzējs nav ielaists, cilvēks pilnībā izveseļojas.

Ja pacientam ir ļoti izteiktas veģetatīvās sistēmas traucējumu izpausmes, viņam būtu jāvēršas nevis pie ģimenes ārsta vai neirologa, bet pie psihiatra, kurš labāk pārzina visas šīs nianses. Ja būs nepieciešams, psihiatrs viņu aizsūtīs arī pie citiem speciālistiem – pie endokrinologa, neirologa, kardiologa, lai izmeklē, vai nav kādas ķermeniskas problēmas. Un tikai tad, kad būs izslēgtas citas saslimšanas vai arī ķermeniskai slimībai tiks nozīmēta adekvāta ārstēšana, psihiatrs noformulēs diagnozi un izveidos pareizu ārstēšanas shēmu.

Kas izsit no līdzsvara?

1. Visas vīrusu vai baktēriju radītas akūtas un hroniskas slimības. Tātad ir kāds infekcijas perēklis – tur notiek cīņa starp organismu un infekciju, izdalās dažādas aktīvas vielas, un tās ietekmē arī veģetatīvo centrus. Turklāt dažām vīrusinfekcijām var būt arī tā dēvētais prodromālais periods. Dienu, līdz dažām stundām, pirms infekcijas pirmo pazīmju parādīšanās mēdz būt gan vājums, gan karstuma viļņi, gan reibonis, gan nelabums, un tikai pēc tam paaugstinās temperatūra. Tāpat pēc pārslimotām nopietnām infekcijām – pēc smaga plaušu karsoņa, meningīta –, arī pēc lielām operācijām līdz pat pusotram mēnesim var ilgt astēnija – nogurums, nespēja koncentrēties, veģetatīvas nestabilitātes posms. Cilvēks pēkšņi nosvīst slapjš, sirds dauzās, un viņš nodomā, ka ir veģetatīvā distonija. Bet ir astēnija, un tā pāriet.

2. Veģetatīvos simptomus provocē galvas traumas, asinsizplūdumi, galvas operācijas.

3. Riskanti ir visi hormonālās sistēmas pārkārtošanās posmi. Pusaudžu periods, dažām sievietēm grūtniecības laiks, dzemdības un pēcdzemdību laiks un, protams, laiks pirms menopauzes un menopauze. Sievietēm diezgan bieži veģetatīva rakstura sūdzības parādās ap četrdesmit gadu vecumu. Dzimumhormonu līmenis tad vēl ir normāls, tomēr organisms gatavojas lielajām pārmaiņām un sievietēm pirmoreiz dzīvē parādās gan veģetatīvās distonijas sindroms, gan lielāka trauksmainība. Tad psihiatrs, ja nekādu ķermenisku iemeslu sliktajai pašsajūtai neatrod, meklē ģeneralizēto trauksmi vai maskēto depresiju. Tiek izrakstīti antidepresanti, un, ja tie palīdz, tas nozīmē, ka ir trāpīts desmitniekā.

4. Alkohola pārmērīga lietošana. Veģetatīvos centrus kairina nevis etilspirts, bet gan etilspirta noārdīšanās produkti, tā dēvētais acetaldehīds, un tad var izpausties veģetatīvās disfunkcijas sindroms ar sirds dauzīšanos, nemierīgumu, reiboņiem, karstuma un aukstuma viļņiem, ar nelabumu, līdz pat panikas lēkmēm – apmēram no četrām līdz divpadsmit stundām pēc pēdējās izdzertās alkohola devas.

5. Pārmērīga smēķēšana, arī tā var izprovocēt veģetatīvo nestabilitāti.

6. Pārmērīga kofeīna lietošana. Pārmērīgums šajā gadījumā ir ļoti nosacīts jēdziens. Ir cilvēki ar vājākiem veģetatīvajiem centriem, kuri tendēti stiprāk reaģēt pat uz mazām kofeīna devām. Var būt arī tā, ka cilvēks dzēris kafiju gadiem un tad sāk pamanīt, ka pēc kafijas vairs nav labi. Tad jāpārtrauc to lietot. Arī no stipras melnās un zaļās tējas būtu jāatturas, jo tās satur kofeīnu.

7. Ilgstošs bezmiegs provocē veģetatīvo nestabilitāti.

8. Pārtrenēšanās, pārmērīga fiziskā slodze. Cilvēkiem, kam ir diezgan jutīgi veģetatīvie centri, galvas smadzeņu struktūras reaģē arī uz pienskābi, kas izdalās muskuļu pārtrenēšanas laikā. Viņiem pēc sportiskajām aktivitātēm var parādīties ne tikai slikta pašsajūta, bet arī panikas lēkmes. Tāpēc vienmēr jāņem vērā: sporto bez pārmērībām! Tas nenozīmē, ka aizliegts trenēties. Nē, nedrīkst atteikties no fiziskām aktivitātēm. Ja cilvēks regulāri, bez gariem pārtraukumiem, vienādā režīmā, ar vienādu slodzi trenējas, beigu beigās organisms pielāgojas un pēc tam sliktuma vairs nav.

Kā ārstēt?

Pamatā šo traucējumu ārstēšanā izmanto psihoterapiju, tomēr dažkārt lieto medikamentus, lai stabilizētu disharmonisko neiromediatoru sekrēciju un novērstu nepatīkamās sajūtas.

Iespējami trīs neirožu jeb somatoformo traucējumu attīstības varianti. Pirmais, kad neiroze parādās epizodiski, piemēram, stresa vai cita provocējoša faktora rezultātā. Otrais – viļņveida neiroze. Tātad ir laika periodi, kad situācija pasliktinās, un ir periodi, kad cilvēks jūtas labāk, un šie posmi var gan būt, gan nebūt saistīti ar stresu. Laiks starp šiem posmiem mēdz būt mēneši, bet var būt arī gadi. Trešais variants: neiroze norit visai monotoni jeb pastāvīgi. Varbūt ir kādi uzlabošanās un pasliktināšanās periodi, taču lielākoties kā neiroze sākas, tā cilvēkam nepārtraukti ir tādas sajūtas. Ja lieto medikamentus, cilvēks jūtas labi, tiklīdz nelieto, viņš sāk justies sliktāk. Tātad cilvēkam nepareizi strādā zemgarozas struktūras, kuras var regulēt ar zālēm. Ir arī pacienti, kam veģetatīva rakstura traucējumi ir mērenā vai vieglā formā visu mūžu, un viņi ar savu diezgan jutīgo veģetatīvo sistēmu sadzīvo.

Cilvēkiem ar jutīgu veģetatīvo sistēmu, ar tendenci uz somatoformiem traucējumiem, neirozēm, nav ieteicams strādāt maiņu darbu, pa naktīm, arī īpaši stresainu darbu, kad viss jāpadara lielā steigā vai periodiski jāpārslēdzas starp vairākiem mērķiem, kuri jāizpilda laikus. Uz īsu laiku cilvēks spēj pielāgoties, taču, lai dzīvotu harmoniskāk, tomēr jāsaprot, kādas ir katra veģetatīvās sistēmas komforta robežas, un jācenšas tās nepārkāpt.

Biežākās veģetatīvās disfunkcijas izpausmes

Sirds un asinsvadu sistēmas simptomi: sirds ritma traucējumi; spiedoša sajūta sirds apvidū, sāpes krūtīs; elpas trūkums, sajūta, ka nepietiek gaisa, žņaugšanas sajūta kaklā; asinsspiediena svārstības.

Kuņģa un zarnu trakta simptomi: sāpes vēdera apvidū; slikta dūša; smagums vēderā, uzpūšanās; vemšana vai barības atgrūšana; bieža caureja vai šķidri izdalījumi no taisnās zarnas.

Citi simptomi: reibonis; karstuma viļņi, pastiprināta svīšana; ķermeņa temperatūras svārstības; miega traucējumi; bieža čurāšana; nepatīkamas sajūtas dzimumorgānos vai ap tiem; viegli vai izteikti vagināli izdalījumi; sāpes kājās, rokās vai locītavās, notirpums.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver, ka veģetatīvās nervu sistēmas disbalansu var radīt arī pārslodze darbā, skolā, mājās, arī psiholoģiska spriedze darbā, ģimenē un savstarpējās attiecībās ar tuviniekiem un mīļoto cilvēku, tuva cilvēka zaudējums, zems pašvērtējums un trauksmaina attieksme pret dzīvi, haoss, kā arī pastiprināta vēlme būt labākajam.

Farmaceite iesaka gadījumos, ja sajūtat veģetatīvās distonijas pazīmes vai arī vienkārši ilgstoši jūtaties slikti, doties pie ārsta vai sākotnēji atrast atbalsta personu, kas palīdzēs nokļūt pie speciālista – ģimenes ārsta, psihiatra, neirologa vai psihoterapeita. Ir svarīgi atrast iemeslu, kas rada lēkmes, un censties izvairīties no šiem kairinošiem faktoriem, lai mazinātu lēkmju iespējamību.