2. tipa cukura diabēts pieaug visās vecuma grupās: speciālisti skaidro riskus un sniedz ieteikumus

Pacientu skaits ar 2. tipa cukura diabētu turpina pieaugt, un šis diabēta veids visciešāk ir saistīts ar tādiem riska faktoriem kā liekais svars un mazkustīgs dzīvesveids. Saslimstības rādītāji pieaug visās vecuma grupās, taču īpaši satraucoši ir novērojumi par bērnu skaita palielināšanos, kuriem diagnosticēta aptaukošanās un 2. tipa cukura diabēts. Par diabēta attīstības riskiem un būtiskākajiem profilakses soļiem stāsta endokrinoloģe Una Gailiša un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Pacientu skaits ar 2. tipa cukura diabētu turpina pieaugt. Endokrinoloģe Una Gailiša akcentē, ka dzīves ritma ietekme ir nozīmīgs faktors un saslimstība ar 2. tipa cukura diabētu īpaši pieaug valstīs, kuras straujāk attīstās, bet vissatraucošākais, kā uzsver endokrinoloģe, ir tas, ka būtiski palielinās bērnu skaits, kuriem ir aptaukošanās un arī 2. tipa cukura diabēts.

Viens no svarīgākajiem cukura līmeņa regulētājiem organismā ir insulīns. Brīdī, kad cilvēks ēd, paaugstinās cukura līmenis asinīs, un tas stimulē insulīna izdalīšanos aizkuņģa dziedzerī. Insulīns cukuru no asinīm ievada šūnās, kur tas tiek izmantots kā enerģijas avots, līdz ar to cukura līmenis asinīs samazinās. Šādi darbojas cukura līmeņa regulācija veselā organismā, akcentē endokrinoloģe. Savukārt, ja ir liekais ķermeņa svars, tas neļauj muskuļu un tauku šūnām, kā arī aknām pietiekami atpazīt insulīnu, kā rezultātā šūnas nepietiekami uzņem un patērē cukuru. Cukura līmenis asinīs paaugstinās un stimulē pastiprinātu insulīna izdalīšanos. Neskatoties uz to, tauki traucē insulīnam efektīvi darboties, un cukura līmenis asinīs saglabājas augsts. Endokrinoloģe skaidro, ka ilgstoši pastiprināta insulīna izdale noved pie tā, ka aizkuņģa dziedzerim izsīkst rezerves un attīstās insulīna nepietiekamība.

Riska faktori un agrīnās pazīmes

2. tipa cukura diabēta sākumā cilvēks nedaudz paaugstinātu cukura līmeni asinīs var arī nesajust, tāpēc cilvēkiem ar riska faktoriem cukura līmeni tukšā dūšā vēlams kontrolēt vismaz reizi gadā. Tad, kad cukura līmenis jau ir nopietni paaugstināts, parādās tādas pazīmes kā slāpes, biežāka urinācija, sliktāka brūču dzīšana un redzes miglošanās.

Endokrinoloģe Una Gailiša skaidro, ka nopietns riska faktors ir palielināts vidukļa apkārtmērs jeb vēdera aptaukošanās. Tauki, kas uzkrājas uz vēdera, visvairāk traucē insulīna darbību un veicina 2. tipa cukura diabēta rašanos.

Papildu riska faktori, kā norāda endokrinoloģe, ir 2. tipa cukura diabēts ģimenē — ja vecākiem, vecvecākiem, brāļiem vai māsām ir cukura diabēts, palielinās arī saslimšanas risks. Nozīmīgi riska faktori ir tauki asinīs, proti, paaugstināts holesterīna un triglicerīdu līmenis, kā arī vecums, jo 2. tipa cukura diabēta risks pieaug līdz ar gadiem. Endokrinoloģe uzsver, ka būtisks ir arī prediabēts — situācija, kad cukura līmenis periodiski ir nedaudz paaugstināts, bet nesasniedz diabētam raksturīgo līmeni, un tas ievērojami paaugstina 2. tipa diabēta attīstības risku.

Risku palielina arī grūtniecības diabēts. Sievietēm, kurām tas bijis, 2. tipa cukura diabēta risks turpmākā dzīvē ir ievērojami augstāks. Netieša norāde uz iespējamu grūtniecības diabētu ir bērni ar palielinātu dzimšanas svaru (virs 4 kg). Svarīgs riska faktors ir arī policistisko olnīcu sindroms, kam raksturīgs neregulārs menstruālais cikls, pastiprināts vīrišķā tipa apmatojums sievietēm un liekais svars. Sievietēm ar šo sindromu 2. tipa cukura diabēta risks ir paaugstināts.

Veselīgs dzīvesveids un tā nozīme diabēta risku mazināšanā

“Jo mazāk fizisko aktivitāšu ir ikdienā, jo augstāks ir 2. tipa cukura diabēta risks,” uzsver endokrinoloģe Una Gailiša. Fiziskas slodzes laikā organisms enerģijai patērē cukuru un uzlabo insulīna darbību, turklāt fiziskās aktivitātes palīdz arī uzturēt normālu svaru.

Endokrinoloģe skaidro, ka fizisko aktivitāšu vēlamais apjoms ir vismaz 150 minūtes nedēļā. Svarīgi izvēlēties tādas aktivitātes, kas patīk –ātra soļošana, nūjošana, peldēšana, riteņbraukšana vai dejas –, un tās jāveic regulāri.

Svarīgi ir atlicināt laiku regulārām, veselīgām ēdienreizēm, uzsver Una Gailiša. Jāizvēlas uzturs ar mazāku tauku un kaloriju saturu un ikdienā jāiekļauj produkti ar vairāk šķiedrvielām, piemēram, dārzeņi un pilngraudu produkti. Ikdienas stress, kas nav pārmērīgs, uztur cilvēku aktīvu, taču būtiski ir, lai ikdienas aktivitātes būtu sabalansētas ar veselīgu atpūtu un pilnvērtīgu miegu. Nereti nogurums un pārmērīgs stress ir iemesli, kuru dēļ tiek lietots neveselīgs un kalorijām bagāts uzturs. Endokrinoloģe norāda: “Protams, ģenētikai ir sava loma, un ne vienmēr iespējams pilnībā novērst šo slimību. Tomēr veselīga dzīvesveida paradumus ir svarīgi ievērot arī tad, ja diabēta ārstēšanā nepieciešamas zāles.”

Arī BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece uzsver, ka, mainot dzīvesveidu — ikdienā piekopjot regulāras fiziskās aktivitātes, samazinot lieko svaru un ievērojot veselīga uztura principus —, ir iespējams palīdzēt normalizēt glikozes vielmaiņas traucējumus.

Ieteikumi insulīna uzglabāšanā un lietošanā

Klīniskā farmaceite Ilze Priedniece akcentē, ka insulīna terapija nepieciešama 1. tipa cukura diabēta pacientiem, jo tas ir insulīna atkarīgs diabēts. Arī 2. tipa cukura diabēta gadījumā, slimībai progresējot, tiek sākta terapija ar insulīnu, un šo terapiju iespējams izmantot arī kombinācijā ar iekšķīgi lietojamiem medikamentiem.

Klīniskā farmaceite norāda, ka insulīnu uzglabā ledusskapī 2 °C līdz 8 °C temperatūrā oriģinālajā iepakojumā un to nedrīkst saldēt. Pareiza uzglabāšana nodrošina medikamenta pilnvērtīgu efektivitāti līdz pat derīguma termiņa beigām. Iesākto flakonu var uzglabāt istabas temperatūrā uz iepakojumā norādīto nedēļu skaitu.

Svarīgi, lai pacients apgūtu pareizu injekciju veikšanu. Injekciju vietas ir jāmaina regulāri, lai novērstu sacietējumu veidošanos zemādā, un katrai insulīna lietošanas reizei nepieciešama jauna adata. Klīniskā farmaceite atgādina, ka jāuzrauga glikozes līmenis asinīs un jāņem vērā, ka citas saslimšanas var ietekmēt glikozes koncentrāciju. Piesardzība jāievēro, arī uzsākot vai pārtraucot citu zāļu lietošanu, jo noteikti medikamenti var izraisīt glikozes līmeņa pārmaiņas asinīs.

Izaicinājumi un biežāk pieļautās kļūdas

Galvenie izaicinājumi saistās ar dzīvesveida maiņu. Ikdienas paradumi, kas bieži vien iesakņojušies jau ģimenē, nav vienkārši maināmi. Endokrinoloģe skaidro: “Īstermiņā izmaiņas mēdz izdoties, taču ilgtermiņā nereti paslīd kāja un cilvēki atgriežas ierastajās sliedēs,” piebilstot, ka “nozīmīgs ir ģimenes atbalsts — veselīga uztura un fizisko aktivitāšu paradumi ir būtiski visiem, un tos ievērot ir vieglāk, ja tajos iesaistās visa ģimene.”

Endokrinoloģe Una Gailiša norāda: “Ja cukura diabēts netiek labi kontrolēts, tad veselības riski ir ļoti nopietni — tiek bojāti asinsvadi, pieaug insulta un infarkta risks. Paaugstināts cukura līmenis asinīs ilgtermiņā bojā acis un pasliktina redzi, bojā nieres (var attīstīties nieru mazspēja) un arī bojā nervus — samazinās jušana plaukstās un pēdās, kas var veidot nedzīstošas čūlas.”

Savukārt klīniskā farmaceite Ilze Priedniece piebilst, ka bieža kļūda ir arī neregulāra medikamentu lietošana, to pārtraukšana vai režīma maiņa. Farmaceite uzsver zāļu lietošanas nozīmi, skaidrojot, ka medikamenti jālieto regulāri un tieši tā, kā ārsts noteicis, lai mazinātu ar diabētu saistīto komplikāciju risku un uzlabotu dzīves kvalitāti, kā arī atgādina par nepieciešamību ievērot noteikto devu un lietošanas režīmu, sekojot līdzi tam, lai mājās vienmēr būtu visi nepieciešamie medikamenti, jo pat īslaicīgs terapijas pārtraukums var nelabvēlīgi ietekmēt veselību un ārstēšanas rezultātu.

Endokrinoloģe Una Gailiša iesaka pārdomāt savus un savas ģimenes riskus un ieradumus, un vecākiem kopā ar bērniem ieviest veselīga dzīvesveida paradumus – veselīgas maltītes un fiziskās nodarbības.

Klīniskā farmaceite skaidro, ka svarīgi ir rūpēties par savu veselību, veikt regulāras veselības pārbaudes un glikozes līmeņa mērījumus, lietot ārsta nozīmēto terapiju un būt gatavam līdzdarboties savas veselības labā.

Atcerieties! Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju un atbilstošo informāciju uz iepakojuma. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu.