Vai zīdainim var būt ziedputekšņu alerģija?
Šķaudīšana, aizlikts vai pilošs deguns, kasīšanās sajūta kaklā, acu niezēšana un asarošana ir tipiskas pazīmes, kad var domāt par ...
01.06.2021.
01.06.2021.
Lai gan ikviens vecāks savu bērnu vēlas pasargāt no dažādām traumām, kuram gan bērnībā, skrienot un rotaļājoties, nav gadījies nobrāzt ceļgalus. Mazas traumas jeb nobrāzumi ir bieži sastopami un teju neizbēgami, tomēr katru gadu nopietnas traumas vasaras periodā gūst liels skaits bērnu. Kā mazināt traumu risku un kā rīkoties, ja tomēr bērns ir guvis kādu traumu, stāsta Veselības centra 4 pediatre Vizma Meikšāne un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Traumas vasarās ir tūkstošiem, taču to skaits ir atkarīgs no tā, cik saulaina un aktīva ir vasara, stāsta pediatre V. Meikšāne. Traumas iedalās no nobrāzumiem līdz pat ļoti nopietnām traumām. Traumu dažādība novērojama arī pēc vecuma grupām. Līdz 1-3 gadu vecumam vairāk novērojam neuzmanības traumas. Pirmajā vietā noteikti būtu aizrīšanās, kad divgadnieki jau ir diezgan patstāvīgi (sākuši paši staigāt, daudz ko jau var paši aizsniegt, bieži staigā apkārt ar ēdienu rokās), kas palielina aizrīšanās risku. Vēl nereti nākas piedzīvot tādus nelaimes gadījumus, kad bērns apēd vai iedzer sadzīves ķīmiju, neēdamus priekšmetus. Savukārt lielāki bērni jau saskaras ar zināmākām traumām, jo ir aktīvāki – brauc ar riteņiem, iet, skrien, lec. Visbiežāk tie ir lūzumi, izmežģījumi, galvas traumas, sasitumi, applaucējumi – ne tikai ar karstu šķidrumu, bet arī ar ķimikālijām, uzsver pediatre.
Droša atpūta pie dabas
Vasarā biežāk atpūšamies brīvā dabā, pavadām laiku aktīvi. Taču, lai atpūta pie dabas būtu bez raizēm un traumām, jāatceras dažas vienkāršas, bet ļoti būtiskas lietas. Bērns var atcerēties tikai 3-4 lietas atkarībā no vecuma, tāpēc vecākiem jāmēģina saviem bērniem iemācīt pašu svarīgāko un primārāko, kas attiecas uz drošību un traumām, skaidro pediatre V. Meikšāne.
Pediatre norāda, ka, atpūšoties pie dabas, visbiežāk traumas tiek gūtas ugunskuru un grilu tuvumā, aizrijoties ar ēdienu, rotaļājoties ceļa tuvumā, pie ūdenstilpnēm, kā arī esot aktīviem, piemēram, braucot ar velosipēdiem, un atrodoties tiešos saules staros.
Kā pasargāt atvasi no iespējamām traumām?
Lai gan ne vienmēr ir iespējams bērnu nosargāt, ir būtiski darīt visu iespējamo, lai traumas, kas rodas, paliktu tikai nobrāzumu līmenī. Kā galvenos traumu mazinošos pamatnoteikumus varētu minēt:
Ko darīt, ja bērns tomēr ir guvis traumu?
Ja tomēr bērnam gadījies gūt traumu, piemēram, ir noticis kritiens, pirmais, kas jādara, ir jāizvērtē, no kāda augstuma noticis kritiens. Ja bērns ir kritis no liela augstuma, pašam vecākam nevajadzētu noteikt diagnozi, ir jādodas pie speciālista. Ja roka vai kāja ir pietūkusi un sāpīga, to vajadzētu nofiksēt. Roku var ietīt lakatiņā, lai tā nekustas. Šādā gadījumā nevajadzētu censties bērnu atbrīvot no apģērba vai apaviem, skrituļslidām, bet jānofiksē tāds, kāds viņš ir, un jāved uz slimnīcu, tālākos soļus noteiks traumatologs, uzsver pediatre.
Ja bērns guvis nobrāzumu, vecāks var izvērtēt tā nopietnību un izlemt, vai ir nepieciešams doties pie ārsta. Gadījumos, kad ir šaubas par bērna stāvokli, tomēr labāk traumu atrādīt speciālistam. Savukārt V. Meikšāne norāda, ka pie galvas traumām, kur jau tiek traucēta apziņa, ir novērojama jocīga uzvedība vai pēc traumas bērns paliek miegains, nekavējoties (pirmajā pusstundā vai stundā) jāsaņem medicīniskā palīdzība.
Kā apkopt brūces un nobrāzumus?
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver, ka nelielu brūču un nobrāzumu gadījumā jāsāk ar bērna nomierināšanu, ļaujot saprast, ka vecāks palīdzēs. Pirms veicat brūcītes apkopi, centieties nomazgāt rokas. Ja ir asiņošana, vairākas minūtes turiet asiņojošai vietai piespiestu drānu. Visvienkāršākais ir brūci izmazgāt ar tekošu ūdeni – tas izskalos netīrumus un sagatavos brūci antiseptisku gelu vai krēmu lietošanai. Nemazgājiet brūcīti ar karstu ūdeni. Brūces tīrīšanai nelietojiet spirtu, jodu vai ūdeņraža peroksīdu, kas rada sāpes un kairinājumu. Aptiekā ir iegādājami brūču tīrīšanas līdzekļi, kas arī palīdzēs tai ātrāk sadzīt.
Ieteicams lietot parafīnu saturošu plāksteri ar hlorheksedīnu, kas nepielīp brūcei, uztur to tīru, kā arī uzlabo dzīšanas procesus. Ir jāseko līdzi personīgai higiēnai, lai pēc tam brūcē neienestu kādu mikrobu vai sēnīti. Ja ir sasitums, tulznas vai pietūkumi, pirmo 24 stundu laikā katras divas stundas lietojiet aukstu kompresi.
Ja gadās sasist vai pārsist lūpu, ieteicams sūkāt ledus gabaliņu, kas mazinās tūsku un asiņošanu. Tomēr der atcerēties – ja brūce uz lūpas ir liela, tad ir jāvēršas pēc palīdzības pie speciālista. Ja ir traumēta auss, acs vai deguns, ieteicams uzreiz vērsties pie speciālista, jo tikai viņš spēs izvērtēt traumas nopietnību. Arī tad, kad brūce ir sadzijusi, ieteicams lietot krēmus ar saules SPF, lai neveidotos rētaudi.
Novēlējums vecākiem un bērniem drošai un aktīvai vasaras sezonai!
Pediatre V. Meikšāne novēl vecākiem izvērtēt savas prioritātes un savā apziņā ielikt šīs primārās lietas drošībai. Cik nozīmīgi vecāki attiecas pret šīm drošības lietām, tik nozīmīgi tas būs arī bērniem. Vecākiem ir jākļūst par pārliecinošu piemēru saviem bērniem! Aizraujošu un drošu jums vasaras brīvlaiku!
Šķaudīšana, aizlikts vai pilošs deguns, kasīšanās sajūta kaklā, acu niezēšana un asarošana ir tipiskas pazīmes, kad var domāt par ...
Pavasarī, kad rīti mēdz būt vēl vēsi, bet pēcpusdienā jau silda saulīte, mazu bērnu vecākiem var būt apmulsums – kā ...
Pēdējās dienās saule mūs lutina ar uzviju un nu jau varam teikt, ka pavasaris patiešām ir klāt, bet – vai ...