04.04.2022.
04.04.2022.
Kopumā 35% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem neizdodas emocionāli saglabāt mieru saistībā ar ziņām par Krievijas karu Ukrainā (8% – pilnībā neizdodas, 27% – drīzāk neizdodas), secināts BENU Aptiekas Stresa termometra datos. Tikmēr 59% tas izdodas (14% – pilnībā izdodas, 45% – drīzāk izdodas), vēl 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, bet 2% norādīja, ka ziņām par Krievijas karu Ukrainā neseko.
Lai tiktu galā ar emocijām par karu, lielākā daļa jeb 48% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju regulāri seko līdzi notikumiem Ukrainā, bet mēģina dozēt uzņemtās informācijas apjomu. Tikmēr 29% meklē veidus, kā iesaistīties un palīdzēt Ukrainai, 26% regulāri sazinās ar saviem tuviniekiem un izrunājas. Katrs ceturtais jeb 25% snieguši atbildi, ka šajā ziņā neko īpašu nedara, 20% biežāk uzturas svaigā gaisā, 18% – vairāk nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm un sporto, 10% – sākuši lietot nomierinošus līdzekļus, 9% – lielāku uzmanību pievērš dienas un miega režīmam, 7% – meditē vai veic elpošanas vingrinājumus, 6% – veic citas aktivitātes, kamēr 2% meklējuši speciālista palīdzību.
Emocionālāk uztver sievietes un krievvalodīgie
Ziņas par Krievijas izvērsto karu Ukrainā emocionālāk uztver sievietes – kopumā 45% sieviešu (10% – pilnībā neizdodas, 35% – drīzāk neizdodas) un 23% vīriešu (5% – pilnībā neizdodas, 18% – drīzāk neizdodas) neizdodas saglabāt mieru saistībā ar notikumiem Ukrainā. Tikmēr 50% aptaujāto sieviešu (5% – pilnībā izdodas, 45% – drīzāk izdodas) un 69% vīriešu (23% – pilnībā izdodas, 46% – drīzāk izdodas) izdodas tikt emocionāli galā ar ziņām par karu, bet vēl 5% sieviešu un 7% vīriešu konkrētu viedokli sniegt nevarēja vai arī informācijai par karu Ukrainā līdzi neseko.
Salīdzinot rezultātus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, nedaudz biežāk emocionāli saglabāt mieru saistībā ar ziņām par karu neizdodas krievvalodīgajiem – viņu vidū tas neizdodas 38% (11% – pilnībā neizdodas, 27% – drīzāk neizdodas), bet latviešiem šis rādītājs ir 35% (8% – pilnībā neizdodas, 27% – drīzāk neizdodas). Tikmēr 61% aptaujāto latviešu (13% – pilnībā izdodas, 48% – drīzāk izdodas) un 50% krievvalodīgo (25% – pilnībā izdodas, 25% – drīzāk izdodas) izdodas tikt emocionāli galā ar ziņām par karu. Vēl 1% latviešu un 6% krievvalodīgo par karu Ukrainā ziņas nelasa un neskatās, bet 3% latviešu un 6% krievvalodīgo konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Eksperta ieteikumi
Psihoterapeits Andris Veselovskis norāda, ka viena no grūtākajām šī brīža sajūtām ir bezpalīdzība – jo ilgāk skatāmies uz briesmīgajiem kadriem Ukrainā, jo kļūstam vājāki un mūs “sagrauž” bezpalīdzība, bailes, kā arī var parādīties panika un citi emocionāli uzplaiksnījumi. Tāpēc vēlams katram meklēt veidus, kā iesaistīties un atbalstīt Ukrainu – ziedot, pieteikties brīvprātīgo darbam, sazināties ar kādu ukraiņu ģimeni Latvijā un tml., bet pēc tam turpināt labi darīt ikdienas lietas. Eksperts atgādina, ka šajā laikā ir jāturas pie labām, vienkāršām ikdienas lietām, taupot enerģiju un nepārdegot, piemēram, jādodas pie dabas, svaigā gaisā un biežāk jāizkustas, lai “izlādētu” pārmērīgi sakrājušās emocijas.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, martā aptaujājot 1859 respondentus.
