Aptauja: 71% Latvijas iedzīvotāju pārzina savas ģimenes slimību vēsturi
Kopumā 71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka pārzina savas ģimenes anamnēzi jeb informāciju par vecāku un citu tuvu radinieku slimībām (51% – ...
02.05.2020.
02.05.2020.
Kaut arī tagad veikalos visu gadu var dabūt arī saldētas ogas, tomēr nekas nav tik labs, veselīgs un garšīgs kā svaigas, tikko lasītas meža un dārza veltes.
Tās satur maz kaloriju, toties daudz vitamīnu, minerālvielu, antioksidantu un balastvielu. Aptuveni 75–89% ogās ir ūdens, mazliet ir olbaltumvielu, pavisam maz – tauku (pārsteidzoši, bet tie tomēr tur ir!). Un saldumiņš, kas mēdz uzkrāties un pārvērsties tauku oderītēs? Protams, ogās arī tas ir, galvenokārt vienkāršo ogļhidrātu – fruktozes un glikozes – veidā. Tāpēc, ja tu domā, ka vasara, ogu laiks ir ideāls, lai notievētu, un plāno uzsākt ogu monodiētu, svars var arī nekristies.
Sezonas laikā tās ir vērtīgs ūdenī šķīstošo C vitamīna un folskābes avots. Folskābe ir B grupas vitamīns, kas nepieciešams nervu, kā arī sirds un asinsvadu sistēmas veselībai. C vitamīns ir spēcīgs antioksidants, kas cīnās pret brīvo radikāļu ietekmi.
Organismā šo vitamīnu rezerves neveidojas, ik dienas tie jāuzņem ar uzturu.
Ogās ir daudz kālija, kas ir labs palīgs sirds un asinsvadu slimību profilaksē, kālijs nepieciešams arī muskuļiem, tas rūpējas, lai cilvēks ikdienā nejustos noguris. Visvairāk kālija ir upenēs, avenēs, saldajos ķiršos, sarkanajās un baltajās jāņogās, ērkšķogās. Ogas un augļi sārmaino minerālvielu kālija un nātrija proporcijas dēļ veicina diurēzi: jo produktā mazāk ir nātrija, vairāk – kālija, tā diurētiskais efekts ir lielāks.
Ogas satur magniju, kas labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, nervu sistēmu, muskuļu un kaulu veselību.
Ogās un augļos ir arī dzelzs. Tā kā dzelzs ietverta organiskajos savienojumos, tās uzsūkšanos zarnās veicina ogās un augļos esošie vitamīni un minerālvielas.
Ogas bagātas ar organiskajām skābēm, pektīniem, miecvielām. Ogās ir citronskābe, augļos – ābolskābe, kā arī nedaudz vīnskābes ir jāņogās, ērkšķogās, meža zemenēs. Benzoskābi satur brūklenes un dzērvenes. Miecvielas ir tās, kuras piešķir to īpašo ogīgo garšu – nedaudz savelkošu, reizēm sūru.
Pateicoties balastvielām un pektīniem, ogas un augļi veicina vēdera iziešanu. Vienlaikus tas nozīmē, ka gremošanas trakts pēc lieliem ogu daudzumiem (zemeņu laikā dažs labs apēd dienā pāris kilogramu ogu!) var sākt dumpoties. To veicina ne tikai ogās esošās balastvielas, bet arī cukuri jeb fruktoze.
100 g zemenēs ir:
100 g sarkanajās jāņogās ir
100 g upenēs ir:
100 g mellenēs ir:
Daba apveltījusi ogas ar košām krāsām, ne velti izslavētie polifenoli ir zilā, violetajā, koši dzeltenā krāsā. Tie izceļas! Polifenoli ir spēcīgi antioksidanti ar pretiekaisuma iedarbību.
Košākās – sarkanā, dzeltenā un oranžā – ir alfa un bēta karotinoīdu, arī antioksidanta likopēna krāsas, kuri atzīti par svarīgiem teju vai visu zināmo slimību profilaksē.
Uztura speciālisti iesaka:
Bet ogu laikā tās vajag un vari atļauties apēst nedaudz vairāk!
Kad dārzā ir pirmā rukolas un zemeņu raža, šie salāti ir īstens kārums.
Vajadzīgs:
Pagatavošana:
Vajadzīgs:
Pagatavošana:
Pamēģini ko neparastāku! Lieliska garšas buķete.
Vajadzīgs:
Pagatavošana:
Teksts – Liene Sondore
Kopumā 71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka pārzina savas ģimenes anamnēzi jeb informāciju par vecāku un citu tuvu radinieku slimībām (51% – ...
Gandrīz ½ respondentu norādījuši (49%), ka dienā izdzer aptuveni litru ūdens vai mazāk. Vairāk nekā ⅓ (38%) respondentu dienā izdzer aptuveni 2 ...
Kopumā 9 no 10 jeb 91% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar izdegšanas simptomiem. Turklāt 24% aptaujāto ar izdegšanas simptomiem saskārušies bieži, 38 – dažkārt, ...