Iesnas, niezoša rīkle, klepus – atkal saaukstēšanās vai alerģija?
Iestājoties pavasarim, kļūst aktuāli jautājumi par putekšņu alerģijām. Kas jāņem vērā, sagaidot pavasari, kā atšķirt alerģijas simptomus no ...
08.06.2020.
08.06.2020.
Lai cik garda būtu maltīte, prieku par gūto baudu spēj sabojāt skāba un nepatīkama dedzināšana rīklē, ko rada atvilnis.
Gremošanas sistēma ir ārkārtīgi smalki veidota. Viena no tās sastāvdaļām ir barības vads ar diviem slēdzējmuskuļiem jeb sfinkteriem – augšējo un apakšējo. Pirmais strādā, kad, izbaudījuši ēdiena burvīgo garšu, to norijam, bet apakšējā sfinktera uzdevums ir gādāt, lai barība nokļūst kuņģī, virzās tikai šajā virzienā. Taču reizēm ideālajā kārtībā kaut kas nojūk.
Konsultē gremošanas slimību centra Gastro gastroenteroloģe un endoskopiste Ilze Kikuste.
Pēc maltītes daudzi vairāk vai mazāk atraugājas. Tas nozīmē, ka pavairāk ieēsts vai ēsts steidzoties un kopā ar maltīti norīts gaiss vai arī, piemēram, dzerts minerālūdens ar gāzi. Šo iemeslu dēļ uz kuņģa augšējo daļu rodas spiediens, un barības vada apakšējais sfinkters šādi – ar atraugu – relaksējas, palaiž spiedēju laukā. Situācijās, kad apēsts par daudz, spiediens ir tik liels, ka relaksācijas fāze ir garāka, apaļais slēdzējmuskulītis, kurš savieno kuņģi ar barības vadu un kuram būtībā būtu jāatveras tikai tajā mirklī, kad mēs kaut ko rijam, paliek vaļā nedaudz ilgāk, un līdz ar to kuņģa saturs nokļūst atpakaļ barības vadā. Bet – kopā ar sakošļāto ēdienu barības vadā nonāk arī ļoti skābā kuņģa sula. Un – tā kā barības vada gļotāda ir daudz plānāka, maigāka, jutīgāka nekā kuņģī, skābe rada ķīmisku barības vada apdegumu. Mēs to jūtam kā nepatīkamu, skābeni rūgtu dedzināšanu rīklē, kā ugunskuru vai grilmašīnu krūtīs. Reizēm atvilnis rada arī čūlas vai erozijas barības vadā.
Tas notiek pat tad, ja kuņģa skābes daudzums nav palielināts, jo skābe principā pati par sevi ir ļoti koncentrēta, un tādai tai arī jābūt, lai sagremotu barību.
Ir arī citi iemesli, kas apakšējo slēdzējmuskulīti padara vāju vai veicina tā atvēršanos nepareizās situācijās, un – kuņģa skābe nokļūst barības vadā.
Ir produkti, ko mēs ikdienā lietojam un kas tik tiešām veicina atviļņa rašanos.
Tātad ļoti svarīga ir arī cita sadaļa – ēšanas ieradumi.
Ļoti bieži cilvēki skrien pa darbiem, mājās pārrodas vēlu vakarā, un nu ir tā viena vienīgā galvenā ēdienreize. Ļoti pārguruši, atkrīt dīvānā pie televizora, citi mīl lasīt grāmatu un ēst… Tas viss atkal veicina atviļņa iespējamību. Jāēd būtu regulāri (3 galvenās maltītes un divas starpmaltītes dienā) un mazām porcijām.
Lauku ļaudīm uzreiz pēc ēšanas nevajadzētu iet ravēt dārzu un veikt citus darbus, kas prasa ķermeņa locīšanos vai noliekšanos uz priekšu, piemēram, grīdas mazgāšanu. Tas viss veicina kuņģa skābes ieplūšanu barības vadā.
Stress pats par sevi ir slikts, un stresā izdalās vairāk kuņģa skābes.
Pirmais zāļu uzdevums – jātiek galā ar kuņģa skābi. Lai regulētu tās normālu izdalīšanos, ārsts parasti iesaka kādu medikamentu no protonu sūkņa inhibitoru grupas: omeprazolu, esomeprazolu, lansoprazolu, pantoprazolu vai kādu citu. Šie preparāti nomāc kuņģa skābes sintēzi un darbojas apmēram diennakti . Ja, lietojot vienas zāles, problēma tomēr nemazinās, jāpamēģina citas no šīs grupas, lai saprastu, tieši kurš medikaments palīdz vislabāk un no kura nav blakņu, piemēram, šķidra vēdera izeja vai aizcietējums. Parasti šādi izdodas atrast piemērotākās zāles, bet – tas jādara kopā ar ārstu.
Otra medikamentu grupa, ko lieto atviļņa gadījumā, ir antacīdi. Tās ir bufervielas, kas darbojas pret kuņģa skābi, to neitralizējot, kad ir grēmas, piemēram, almagels un maloks. Efekts rodas dažās minūtēs, bet neārstē pamatproblēmu – ar atvilni saistītus organiskus traucējumus.
Ja ir dedzinoša sajūta rīklē, var palietot arī ranitidīnu vai raniberlu. Arī tie ātri mazinās nepatīkamo dedzināšanu, jo šie preparāti neitralizē skābi, taču – tie neārstē, nenovērš problēmas cēloni, tikai mazina simptomus. Jā, šīs zāles drīkst lietot, ja nav smaga barības vada iekaisuma un dedzināšana ir reta. Taču, ja tā ir gandrīz katru vai katru otro dienu, tad vajag doties pie ārsta un izvēlēties jau citus medikamentus, kas ārstē, sadziedē bojāto barības vada gļotādu un ietekmē kuņģa sulas veidošanās procesus, lai pozitīvais efekts būtu ilgstošāks. Proti, var panākt, ka ļoti ilgu laiku vairs nav sūdzību par dedzināšanu.
Klasika – cilvēks naktī ceļas augšā un iet iedzert čušūdeni, kad viesībās vairāk ieēsts, lietots alkohols un viņš pēkšņi jūt dedzināšanu, bet zāļu nav. Tad sodas ūdens ir īsti laikā. Pustējkaroti sodas izšķīdina glāzē ūdens un izdzer, pēc brīža tiek sagaidītas atraugas un cilvēks jūtas daudz labāk… Tikai atceries – būtībā soda ir ugunsgrēka dzēšanai. Soda dod īslaicīgu atvieglojumu, bet neārstē problēmu pamatā. Tā palīdz tikai ar savu ķīmisko reakciju – neitralizē skābo vidi gan mutē, gan rīklē, gan barības vadā un kuņģī.
Iestājoties pavasarim, kļūst aktuāli jautājumi par putekšņu alerģijām. Kas jāņem vērā, sagaidot pavasari, kā atšķirt alerģijas simptomus no ...
Kopumā 53% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kuri cieš no urīna nesaturēšanas, norādījuši, ka neko nedara, lai šo problēmu risinātu, secināts TENA zīmola ...
Ik gadu 3. martā tiek atzīmēta Pasaules dzirdes diena. Kādi ir galvenie stūrakmeņi, lai saglabātu labu dzirdi, un kas ikvienam būtu ...