01.07.2020.
01.07.2020.
Kamēr visas mūsu locītavas darbojas kā labi ieeļļotas durvju eņģes – viss kārtībā. Tomēr citreiz durvis sāk čīkstēt. Kāpēc?
Lai pleca locītavas daudzās sastāvdaļas – divi kauli, locītavas somiņa, saites, muskuļi, cīpslas, kas to apskauj no visām pusēm, veidojot tā saucamo rotatora manšeti, – darbotos saskaņoti kā pulksteņa mehānisms, visām minētajām struktūrām jābūt veselām. Tiklīdz kāds pleca muskulis sāk streikot vai cīpslā rodas plaisa, iekaisums (tā iemesls var būt ne tikai trauma, bet arī liela pārslodze), plecs sāk sāpēt. Tad naktī vairs nevar gulēt uz sāpošās puses, spēlēt basketbolu vai volejbolu, pacelt uz augšu roku, lai ieskrūvētu spuldzīti griestu lampā…
Visvairāk sūdzību par locītavām parādās gada siltajā sezonā, kad cilvēki kļūst fiziski daudz aktīvāki – rok dārzu, remontē māju, kaut ko būvē, spēlē bumbu.
Ja situācija nav pārāk nopietna, bieži pietiek palietot kādu ibumetīna tableti un sāpošo plecu pasmērēt ar pretsāpju ziedi vai gelu. Ja nedēļas līdz triju nedēļu laikā sāpes nepāriet, jāiet pie traumatologa ortopēda, kas novērtēs pleca locītavas stāvokli un nozīmēs nepieciešamos izmeklējumus – ultrasonogrāfiju, kas ir ļoti laba diagnostikas metode, ja sāpju iemesls vēl nav zināms, vai magnētisko rezonansi, lai uzzinātu precīzu bojājuma apjomu. Visbiežāk pleca locītavu izdodas izārstēt ar procedūrām, medikamentiem, injekcijām (tā saucamajām blokādēm) un masāžu. Ārsts var arī ieteikt tikai miera režīmu sāpošajai locītavai.
Ja pleca locītavā noticis plīsums, tas jāsašuj. Šādu pleca problēmu nevajadzētu nolikt dziļākajā atvilktnē, jo, nesavedot kārtībā ieplīsušo, atplīsušo muskuli, pēc gada tas var arī atrofēties.
Ceļu un gūžu locītavu virsmu nodilšanai ir dažādi iemesli – gan pārmērīga fiziskāslodze, gan vecums (tomēr tādā gadījumā lielākoties nav jācieš hroniskas sāpes locītavās, vienīgi var būt sūdzības par mazāku vai lielāku to stīvumu), gan slimība – osteoartrīts. Osteoartrīta vēlākajās stadijās skrimslis pilnībā noārdās. Gan skrimšļa un kaula bojājums, gan arī locītavas iekaisums rada neciešamas sāpes, un tad nekas cits neatliek kā tikai locītavas nomaiņas operācija.
Locītavu skrimšļu bojājums var rasties arī citu locītavu slimību gadījumā, pēc traumas.
Plecu, elkoņu, plaukstu locītavu, ceļu (visbiežāk) vai mugurkaula skriemeļu, kas atrodas starp locītavām, virsmas var būt nodilušas, kļuvušas nelīdzenas. Tad, virsmām beržoties vienai pret otru, atskan krakšķis. Jo kauls, reaģējot uz nodilumu, sācis veidot gan uz locītavām, gan skriemeļu virsmām nelielus izaugumus – tā saucamos radziņus. Kustības laikā tie arī nospiež apkārtējos audus un asinsvadus, rīvē muskuļus.
Ja jācieš diskomforts, bet nav akūta locītavas iekaisuma, viena no ārstēšanas metodēm ir hialuronskābes preparātu injekcijas locītavā. Vispiemērotākās šīs injekcijas ir tieši ceļa locītavām. Gelveida preparāts tās ieeļļo, pārklāj skrimšļa virsmas nelīdzenumus, un līdz ar to krakšķi pazūd. Hialuronskābe uzlabo arī paša skrimšļa struktūru un elasticitāti.
No uztura bagātinātājiem skrimšļa sastāva uzlabošanai, pabarošanai lieto glikozamīna un hondroitīna līdzekļus. Tad arī krakšķēšana pazudīs.
Ja ir locītavu problēmas, galvenais ārstēšanas uzdevums ir atbrīvoties no iekaisuma, līdz ar to mazinot arī audu tūsku, sāpes, kustību ierobežojumu. Ārstēšanai jābūt kompleksai.
1. Ja ir akūts iekaisums un akūts osteoartrīts, lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, kas spēj mazināt gan sāpes, gan tūsku, gan iekaisumu. Piemēram, ibuprofēnu, ibumetīnu vai paracetamolu. Jāatceras, ka šiem preparātiem ir blakus parādības: ibuprofēns var kairināt kuņģa un zarnu traktu līdz pat asiņošanai, paracetamols atsevišķos gadījumos var radīt aknu bojājumu. Tomēr cilvēkiem, kam ir problēmas ar kuņģi, ieteicams labāk lietot paracetamolu, kas ir kuņģim saudzīgāks. Pretiekaisuma medikamenti jālieto nedēļu vai desmit dienas, atkarībā no sāpju intensitātes.
2. Hroniskām sāpēm labāki ir tādi pretiekaisuma medikamenti kā diklofenaks (arī pastāv kuņģa asiņošanas risks), Movalis, Arcoxia. Ražotāji tagad arī cenšas piedāvāt diklofenaku speciālās kapsuliņās, kas nodrošina tā izšķīšanu nevis kuņģī, bet jau zarnās, tādējādi saudzējot kuņģa gļotādu. Kuņģa aizsardzībai papildus var lietot kuņģa sālsskābi mazinošu medikamentu, piemēram, omeprazolu.
3. Sāpoša pleca un ceļa osteoartrīta ārstēšanā der ārīgi lietojamas pretiekaisuma smēres, geli vai ziedes. Šiem vietējas iedarbības līdzekļiem var būt pretiekaisuma un pretsāpju iedarbība (sastāvā ir diklofenaks vai ketoprofēns) vai vēl arī sildoša iedarbība (Capsicam vai Finalgon ziede). Sildošās ziedes nav piemērotas lietošanai akūtā periodā. Pieejami arī pretiekaisuma iedarbības plāksteri (Olfen, Ibumetin). Ja ir hroniska saslimšana, gelus vai ziedes lieto pēc vajadzības. Ja ir sāpes – kaut vai katru dienu.
4. Ja iekaisuma ārstēšanā nav palīdzējušas citas metodes vai cilvēkam ir nepanesība pret pretiekaisuma zālēm, tad, ja ir pleca un ceļa locītavas osteoartrīts, var veikt kortikosteroīdu blokādes injekcijas. Lai mazinātu osteoartrīta iekaisumu gūžā, tās veic apkārt šai locītavai. Dažreiz viena, divas vai trīs injekcijas ar nedēļas intervālu ļoti labi palīdz, un cilvēks atgūst kustības un darba spējas, arī sāpes mazinās. Vairāk nekā trīs kortikosteroīdu blokādes nevajadzētu veikt.
5. Iekaisuma mazināšanai un mikrocirkulācijas uzlabošanai locītavā labi palīdz fizikālās terapijas procedūras – ultraskaņas aplikācijas ar hidrokortizonu, fonoforēze. Šīs procedūras nozīmē fizikālās terapijas ārsts.
6. Ieteicamas fizioterapijas procedūras – masāža un ārstnieciskā vingrošana. Tās īpaši noderīgas pret muskuļu sāpēm un sasprindzinājumu, kurus ļoti bieži izraisa locītavas pārslodze.