Aptauja: Pēdējā gada laikā holesterīna līmeni nav mērījusi puse Latvijas iedzīvotāju

Pēdējo 12 mēnešu laikā savu holesterīna līmeni asinīs nav mērījusi vairāk nekā puse jeb 53% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kamēr 45% šīs analīzes pēdējā gada laikā vismaz vienreiz ir veikuši, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Salīdzinājumā ar 2020. gadā veikto aptauju par iepriekšējiem 12 mēnešiem, šobrīd iedzīvotāji nedaudz retāk norāda, ka pēdējā gada laikā ir mērījuši savu holesterīna līmeni asinīs – 2020. gadā šo pārbaudi bija veikuši 48%.

Tuvojoties Pasaules Sirds dienai (29. septembris), par sirds un asinsvadu slimību (SAS) profilaksi stāsta Veselības centra 4 kardioloģe Irina Vēze.

Ieklausies savos sirdspukstos!

SAS ir viens no galvenajiem nāves iemesliem Latvijā, Eiropā un pasaulē. Katru gadu Eiropā tiek reģistrēti 11 milj. šo slimību gadījumu, savukārt Latvija ir augsta SAS riska valsts Eiropā. Biežākas SAS pazīmes ir paaugstināts asinsspiediens jeb arteriāla hipertensija un ateroskleroze – holesterīna uzkrāšanās asinsvadu sieniņās, kas rada bīstamas asinsvadu sašaurināšanās, un atkarībā no lokalizācijas var attīstīties galvas smadzeņu bojājums – insults un sirds muskuļa asinsrites traucējumi – stenokardija vai miokarda infarkts. Tāpat ļoti izplatītas ir dažādas aritmijas, kad sirds strādā pārāk ātri, lēni vai neregulāri, skaidro I. Vēze.

Gan attiecībā uz SAS profilaksi, gan vispārējo veselības stāvokli kardioloģe uzsver dzīvesveida nozīmi, jo lielāka daļa minēto saslimšanu cēloņu ir mazkustīgums, palielināts svars, augsts holesterīna līmenis, pārmērīga alkohola lietošana, smēķēšana un stress.

Riska grupas un brīdinājuma signāli

SAS riski palielinās pēc 40-45 gadu vecuma, īpaši, ja ģimenē ir zināmi agrīna insulta vai miokarda infarkta gadījumi. Tāpat SAS riski ir augstāki pacientiem ar arteriālo hipertensiju, hiperholesterinēmiju, cukura diabētu un citiem vielmaiņas traucējumiem. I. Vēze uzsver, ka ar SAS aizvien biežāk slimo arī gados jauni cilvēki, tādēļ īpaši svarīgi ir atpazīt šķietami veselus pacientus, kuriem sūdzību nav, bet, veicot izmeklējumus, var konstatēt novirzes no normas.

Pazīmes, kas var liecināt par SAS, ir fiziskās izturības samazināšanās, kad nedaudz paaugstinātas vai pat ikdienas slodzes laikā parādās diskomforts – biežāk tās ir sirdsklauves, nogurums, elpas trūkums, smagums krūtīs, var būt arī neritmiska sirdsdarbība, galvas reiboņi. Šādos gadījumos ieteicams vismaz telefoniski sazināties ar ārstu, lai izvērtētu šo simptomu nopietnību.

Holesterīns

Paaugstināta holesterīna līmeņa gadījumā liekais holesterīns nogulsnējas uz artēriju sieniņām un veido aterosklerotiskas plātnītes, kas sašaurina artērijas. Veseliem cilvēkiem kopējā holesterīna norma ir līdz 5 mmol/l, vēl ir tā sauktais labais un sliktais holesterīns, kura normu nosaka ārsts katram pacientam individuāli, ņemot vērā visus riska faktorus vai jau esošas saslimšanas. Veselības monitoringa dati liecina, ka pastāv sasaiste starp iedzīvotāju vecumu un to, vai asinīs tiek veikti holesterīna mērījumi, piemēram, vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem pēdējā gada laikā holesterīna līmeni ir mērījis 21%, vecumā no 45 līdz 54 gadiem šis rādītājs ir 54%, bet vecumā no 64 līdz 75 gadiem – 69%. Tāpat interesanti, ka holesterīna līmeni biežāk mēra krievvalodīgie. Latviešu vidū pēdējā gada laikā holesterīna līmeni asinīs ir noteikuši 42% respondentu, kamēr starp krievvalodīgajiem tie ir 50%. I. Vēze piebilst, ka jaunākās (šī gada) Eiropas Kardiologu biedrības SAS profilakses vadlīnijas iesaka ārstam personalizēt risku, iesaistīt pacientu un pieņemt kopīgu lēmumu. Vienlaikus, lai to paveiktu, būtu svarīgi ikvienam neatkarīgi no vecuma vismaz reizi gadā ieplānot vizīti pie ārsta.

Kā savai sirdij varam palīdzēt paši?

• sekot līdzi saviem sirds veselības rādītājiem (holesterīna līmenis, cukura līmenis, asinsspiediens un pulss) un kontrolēt svaru;
• regulāri apmeklēt ārstu – veselam cilvēkam ir ieteicams vismaz vienu reizi gadā apmeklēt ģimenes ārstu, lai veiktu profilaktisko apskati un nepieciešamības gadījumā arī saņemtu nosūtījumu pie speciālistiem;
• nesmēķēt vai atmest smēķēšanu, kas ir viens no nozīmīgākajiem ietekmējamajiem riska faktoriem;
• ēst veselīgi – trekni, sālīti, rūpnieciski apstrādāti ēdieni un saldināti dzērieni palielina sirds un asinsvadu slimību attīstības risku, tāpēc ēdienkartē jāiekļauj tā sauktā Vidusjūras diēta – pilngraudu produkti, pākšaugi, rieksti, sēklas, zivis, augļi un dārzeņi, liesā gaļa un piena produkti ar pazeminātu tauku saturu, kā arī ieteicams samazināt sāls patēriņu;
• dzert ūdeni – dienā vidēji 2 litrus;
• ierobežot alkohola lietošanu;
• regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm – mazkustīgums rada sirds muskuļa vājumu, savukārt regulāra fiziska slodze samazina lieko svaru, asinsspiedienu, holesterīnu un ievērojami pazemina sirds slimību rašanās iespējamību, tādēļ katru dienu būtu ieteicama mērena fiziska slodze vismaz 30 minūšu garumā;

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2021. gada augusta beigās un septembra sākumā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.