17.05.2021.
17.05.2021.
Vismaz pusei jeb 51% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir palielinājies viedierīču lietošanas apjoms. Turklāt tieši jaunieši (18–24 gadi) un sievietes aptaujā visbiežāk norādīja, ka viņu viedierīču lietošanas apjoms ir stipri palielinājies, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas izpētes kompāniju SKDS. Kāda ir viedierīču lietošanas apjoma palielināšanās ietekme uz redzes un vispārējo veselību un kā to mazināt?
Apmēram puse (51%) no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem norādījuši, ka, salīdzinot ar periodu gadu iepriekš, kopumā ir palielinājies viedierīču lietošanas apjoms: 30% aptaujāto norādījuši, ka apjoms nedaudz palielinājies, bet 21% – ka apjoms stipri palielinājies. Tikmēr 43% respondentu norādījuši, ka viedierīču lietošanas apjoms nav mainījies, bet 4% respondentu norādījuši, ka tas kopumā ir samazinājies (nedaudz samazinājies — 3%, stipri samazinājies — 1%).
Kā viedierīču lietošana ietekmē veselību?
Ilgstoši darbojoties ar viedierīcēm, var runāt par kompleksu Datorlietotāja redzes sindromu (DRT), kura izpausmes ir dažādas, norāda Veselības centrs 4 grupas uzņēmuma Capital Clinic Riga oftalmologs Dr. Ieva Trēziņa. Ilgstoši lietojot viedierīces, veidojas atsevišķu nelīdzsvarotu muskuļu grupu noslogojums, kas mijiedarbojas ar pozu, kurā atrodas ķermenis. Piemēram, galvassāpju iemesli var būt meklējami plaukstas, sprandas, plecu joslas sasprindzinājumā, arī acu sāpes iespējami saistītas ar ilgstošu, sēdošu, nefizioloģisku pozu.
Galvassāpju iemesli var būt arī sāpes, kas vairāk koncentrējas tieši ap acs āboliem un pieres, kā arī deniņu rajonā (tā sauktās astenopiskās sāpes), kuru intensitāte palielinās tuvuma redzes slodzes ietekmē. Stāvokļa uzlabošanai nozīmīga loma ir pareizai briļļu korekcijai un izpratnei par ietekmi, ko rada teksta lasīšana viedierīcēs. Ilgstoši koncentrējoties uzdevumam, kurš attēlots viedierīces ekrānā, pašiem nemanot, mēs turam acis platāk atvērtas, mazāk reižu mirkšķinām plakstus (ikdienā vidēji 8-14 reizes minūtē), lai pēc iespējas īsākā laika sprīdī spētu iegūt maksimāli iespējamo informāciju, norāda speciāliste. Lasot drukātu tekstu, redzes piepūle ir mazāka.
Acu muskuļi, kuri faktiski ir radīti skaidras redzes izmantošanai tālumā, bet kuru uzdevums ir arī nodrošināt to piemērošanos priekšmetu apskatei tuvumā, tiek pārslogoti. Tā rezultātā parādās sūdzības par izplūdušu redzi, problēmām fokusēt priekšmetu attēlu dažādos attālumos. Salīdzinājumam iedomājieties, ka rokā ir ļoti smags nesamais – kad tas ir nests ilgāku laiku un to noliek zemē, pirksti ir tik ļoti savilkti, ka tos nevar atliekt. Tā jūtas acs akomodācijas muskulis pēc intensīvas piepūles tuvumā, skaidro Dr. I. Trēziņa. Literatūrā atrodamas atziņas par iespējamu tuvredzības “bumu” saistībā ar COVID-19 izraisīto dzīves paradumu maiņu un atgādinājumu par tuvredzības saistību ar citu, atsevišķu acu saslimšanu pieauguma risku (glaukoma, tīklenes atslāņošanās, katarakta).
Vislielākais pieaugums – jauniešiem un sievietēm
Visbiežāk ievērojamu viedierīču lietošanas apjoma palielināšanos pēdējā gada laikā norāda jaunieši (18–24 gadi) un sievietes. Tā, piemēram, 29% aptaujāto sieviešu norādījušas, ka viedierīču lietošanas apjoms ir stipri palielinājies, kamēr no aptaujātajiem vīriešiem šādu atbildi sniedza 13%, liecina BENU Aptiekas Veselības monitoringa dati.
Savukārt no respondentiem vecuma grupā 18-24 gadi 62% norāda, ka viņu viedierīču lietošanas apjoms palielinājies (38% – stipri palielinājies; 24% – nedaudz palielinājies). Vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem par viedierīču lietošanas apjoma palielināšanos apstiprinoši atbildējuši 51% respondentu (16% – apjoms stipri palielinājies; 35% – nedaudz palielinājies), vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem – 49% (21% – stipri palielinājies; 28% – nedaudz palielinājies), vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem – 48% % (21% – stipri palielinājies; 27% – nedaudz palielinājies), vecuma grupā no 55 līdz 63 gadiem – 48% (22% – stipri palielinājies; 26% – nedaudz palielinājies), bet vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem – 52% (17% – stipri palielinājies; 35% – nedaudz palielinājies).
Dr. I. Trēziņa norāda, ka ilgstoša viedierīču lietošana jebkurā vecumā (atsevišķos gadījumos arī bērniem), veicina sausās acs slimības attīstību, kam raksturīgas ļoti dažādas sūdzības – dedzināšana, acs sausums, acu “aizlipšana” no rītiem, svešķermeņa sajūta acī, nieze, sāpes, nogurums, diskomforts, bailes no gaismas, asarošana, pārejoša miglošanās, kontaktlēcu nepanesamība. Turklāt izmantojot viedtālruni tumsā, šīs sūdzības pastiprinās.
Zilās gaismas ietekme
Pārmērīgas viedierīču lietošanas ietekmē pieaug mazkustīgums, līdz ar to novērojams svara pieaugumu. Nozīmīga loma ir arī uzmanības deficītam miega traucējumu izpausmē, kuru izcelsmē vairākos literatūras avotos min viedierīču lietošanas nelabvēlīgo ietekmi pirms miega, kad izpaužas kaitīga zilās gaismas saistība ar melatonīna (hormons, kurš regulē diennakts ritmu) sekrēcijas nomākšanu, skaidro Dr. I. Trēziņa.
Zilā gaisma ir daļa no dabiskā apgaismojuma spektra un uztur mūs modrus un nomodā dienas laikā. Arī viedierīču ekrāni izstaro zilo gaismu, taču, ņemot vērā to, ka tā nav dabiska gaisma, tās pārmērīgā iedarbība var izraisīt acu saspringumu un diskomfortu.
Pasaulē samērā plaši, strādājot ar viedierīcēm, lieto zilās gaismas bloķēšanas filtru (briļļu lēcās, kā arī sastop kontaktlēcās). Daļa to lietotāju atzīmē patīkamāku sajūtu, kontrasta palielināšanos un saspringuma samazināšanos, iespēju labāk koncentrēt uzmanību. Tomēr ir lietotāji, kam nepieciešams ļoti precīzi izšķirt krāsu nianses ekrānos, un kas labprātāk izmanto briļļu lēcas bez zilās gaismas bloķējošā filtra.
Acu muskuļu vingrinājumi
Jāatceras, ka acs muskuļu atslābumu nosaka ne tikai pats acs stāvoklis, visu dienu pavadot intensīvā darbā pie datora, bet arī, kā cilvēks pats iekšēji jūtas. Piemēram, stress, citas veselības problēmas un lietotie medikamenti (nomierinošie līdzekļi), var radīt līdzīgu neredzēšanu un miglošanos, skaidro oftalmoloģe.
Ļoti būtiska ir arī higiēnas pasākumu ievērošana – roku mazgāšana; neaiztikt lieki seju un brilles ar rokām; briļļu mazgāšana. Sevišķa uzmanība jāpievērš kontaktlēcu kopšanai un lietošanai. Ja jūtat saaukstēšanās vai citus vīrusa simptomus, aizstājiet kontaktlēcu lietošanu ar brillēm.
Sausās acs slimības profilakse un ārstēšana:
Datorlietotāja redzes sindromu (DRT) profilakse
Kā uzsver Dr. I. Trēziņa, DRT profilakses pamatā ir pareiza ķermeņa poza, strādājot ar datoru. Kā to nodrošināt?
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2021. gada martā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.