Augsts asinsspiediens Covid-19 krīzes laikā

17. maijā visā pasaulē tiek atzīmēta Hipertensijas diena, lai pievērstu uzmanību hipertensijas problēmai un aicinātu cilvēkus sekot savam asinsspiedienam, tādējādi laikus atklājot izmaiņas. Nepamanīts un neārstēts paaugstināts asinsspiediens var nodarīt lielu kaitējumu organismam un izraisīt nopietnas sekas. Tādēļ svarīgākos jautājumus par hipertensiju skaidro BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, kardioloģe Anna Labuce un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

“Augšējais” un “apakšējais”

Cilvēki sarunvalodā parasti saka – ‘’augšējais” un “apakšējais” asinsspiediens, bet mediķi lieto citus terminus – sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens, saka kardioloģe Anna Labuce. Abi ir ļoti svarīgi. „Sistoliskais spiediens rodas brīdī, kad saraujas sirds kambari, bet diastoliskais konstatējams sirds muskuļa atslābināšanās brīdī. Tātad sistoliskais spiediens vairāk liecina par aortas un sirds stāvokli, diastoliskais – vairāk par perifēro asinsvadu pretestību,” viņa skaidro. Normāli artērijas sieniņa ir elastīga, tā pulsē tāpat kā sirds un būtībā samazina asins plūsmas spiedienu. Taču, ja asinsvada sieniņa ir cieta, neelastīga un spiediens liels, tas vienmērīgi spiež uz asinsvada iekšējo kārtu un rezultātā rodas dažādas problēmas asinsvados. Galvenie mērķorgāni, ko ietekmē augsts arteriālais spiediens, ir sirds, sirds asinsvadi, nieres, acis un galvas smadzenes.

Kāda ir norma?

Vēl joprojām tautā iesakņojies pieņēmums – jo cilvēks vecāks, jo viņam drīkst būt mazliet augstāks arteriālais asinsspiediens. Kardioloģe tam nepiekrīt. Protams, uz vecumu organisms mainās, tai skaitā samazinās asinsvadu elastīgums, taču, neraugoties uz to, par optimālu asinsspiedienu jebkurā vecumā uzskata 120/80 milimetrus dzīvsudraba staba (mmHg), vēl pieļaujamais asinsspiediens ir līdz 140/90 mmHg. Šāda norma pamatota daudzos klīniskos pētījumos – ja šo robežu pārsniedz, ievērojami pieaug insulta un infarkta risks (insults – smadzeņu asinsrites traucējumi; infarkts,kad pēkšņas sirds artēriju nosprostošanās dēļ iet bojā daļa sirds muskuļa). Hipertensija rada sirds sieniņu sabiezināšanos, kas vēlāk var progresēt līdz pat sirds mazspējai, veicināt nieru mazspējas un redzes traucējumus attīstību. Tāpēc paaugstināts asinsspiediens ir jāārstē vienmēr, jebkurā vecumā.

Hipertensijas attīstību ietekmē vairāki riska faktori, arī smēķēšana, aptaukošanās, stress. Tāpēc ārstēšanai jābūt kombinētai – regulāra medikamentu lietošana, asinsspiediena kontrole un pareizs dzīvesveids.

Svarīgi, kad mēra

Cilvēks gadiem ilgi var nejust arteriālās hipertensijas simptomus, kas savukārt apgrūtina un kavē laikus diagnosticēt slimību. Tāpēc kardioloģe iesaka asinsspiedienu mērīt ikvienam jau no 30 gadu vecuma vismaz reizi gadā.

Ja cilvēkam jau zināma viņa diagnoze arteriālā hipertensija, visvērtīgākais mērījums ir tad, kad cilvēks pats sev mājās regulāri mēra asinsspiedienu dažādos diennakts laikos un šos mērījumus fiksē arteriālā spiediena dienasgrāmatā vai pierakstos, lai kontrolētu situāciju. Ja asinsspiedienu izmēra ārsts savā kabinetā, vienmēr jāņem vērā, ka pirmais mērījums, kuru viņš veic uzreiz, kad pacients ienācis pa durvīm, var nebūt īsti precīzs, jo, ieraugot balto halātu, daļai pacientu palielinās trauksme un asinsspiediens paaugstinās. Tādēļ vēlams  spiediena mērījumu precizēt – pacientam jāpasēž 10–15 minūtes mierīgi, un tad jāmēra vēlreiz.

Asinsspiedienu ārstē ar zālēm

Kā stāsta A.Labuce, mūsdienās ir vairākas medikamentu grupas, kuras izmanto hipertensijas ārstēšanai, un katra darbojas citādi: „Ir zāles, kas samazina dažādu vielu produkciju, kas veicina asinsvadu saraušanos, – tātad asinsvads paplašinās, līdz ar to arteriālais spiediens samazinās. Ir medikamenti, kas, iedarbojoties uz asinsvadu muskulatūru, nodrošina asinsvada sieniņu atslābšanu. Ir preparāti, kuri samazina sirdsdarbības frekvenci un saraušanās spēju, līdz ar to mazinot arteriālo spiedienu. Vēl ir medikamenti, kas nierēs bloķē bioloģiski aktīvās vielas, kuras piedalās spiediena regulācijā.”

Lai nebūtu jādzer sauja zāļu vairākas reizes dienā, mūsdienās pieejami kombinētie asinsspiedienu mazinošie medikamentu, kad vienā tabletē apvienoti divi vai trīs preparāti, kas cits citu papildina un veicina efektivitāti, nodrošina 24 stundu asinsspiediena kontroli. “Tiem pacientiem, kuriem ir paaugstināts arteriālais spiediens, vēlams izvērtēt arī lipīdu jeb, vienkārši sakot, holesterīna vielmaiņas radītājus, jo paaugstināts holesterīns pats par sevi ir neatkarīgs infarkta un insulta riska faktors. Tādēļ kombinēta hipertensijas un holesterīna ārstēšana dod daudz labākus rezultātus,” piebilst kardioloģe. Pētījumi pierādījuši, ka šo abu medikamentu tandēms var sekmīgi pasargāt no insulta un infarkta.

Cilvēkiem, kuriem jau ir bijušas kādas smadzeņu asinsvadu problēmas, ļoti svarīgi panākt, lai nenotiktu straujas spiediena svārstības un tas mainītos pakāpeniski. Tieši asās svārstības galvas smadzeņu asinsvadiem ir īpaši bīstamas, jo var izraisīt insultu. Arī tāpēc regulāri jālieto asinsspiedienu samazinošas zāles, lai nodrošinātu stabilu asinsspiedienu visas dienas garumā

Ārstējoties jūtas slikti

„Kad sakārto asinsspiedienu pacientam, kuram tas visu laiku paaugstināts, bieži vien šis cilvēks sūdzas, ka jūtas slikti, ka viņam reibst galva, nav spēka, savukārt, kad augšējais asinsspiediens bijis 160, viņš juties daudz labāk. „Kāpēc tā, dakter?” pacienti man jautā. Lieta tāda, ka cilvēks laika gaitā pierod pie sava augstā asinsspiediena, jo smadzeņu apasiņošana un apgāde ar skābekli notiek gana labi. Savukārt, kad asinsspiedienu normalizē, smadzeņu šūnas saņem mazliet mazāk skābekļa un cilvēkam it kā nav spēka,” ārstēšanas nianses atklāj A. Labuce. „Bet, tāpat kā cilvēks pierada pie augsta spiediena, viņš pieradīs arī pie normāla asinsspiediena un vājuma sajūta pāries. Dažkārt, lai izvairītos no šī pierašanas diskomforta, asinsspiediena samazināšana notiek pakāpeniski, sasniedzot normālu asinsspiedienu dažu mēnešu laikā.”

Mūsdienās pieejamie hipertensijas medikamenti pārsvarā ir garas darbības, un tie jālieto ne tikai lai pazeminātu asinsspiedienu, kad tas ir paaugstināts, bet arī lai neļautu tam kāpt uz augšu. Šīs zāles regulē un notur asinsspiedienu vajadzīgajā līmenī. Līdz ar to pat tad, kad spiediens ir normāls, zāles jāturpina lietot.

Pārmaiņas dzīves stilā

Noteikti liela nozīme hipertensijas ārstēšanā ir arī dzīvesveidam. Lai pazeminātu asinsspiedienu, uzturā jāsamazina sāls patēriņš, kas palielina starpšūnu šķidruma tilpumu. „Dienā lietojot tikai 5 gramus sāls, spiediens parasti pazeminās par 1–2 mmHg, bet, kam ir hipertensija, pat par 4–5 mmHg. Ēdienkartē jāizvēlas produkti ar samazinātu tauku un holesterīna daudzumu, jāēd daudz dārzeņu. Ar augļiem gan nevajadzētu pārspīlēt, jo tajos ir daudz cukura, kurš var veicināt svara pieaugumu, bet, lai asinsspiedienu samazinātu, cilvēkam lieko svaru un ar aptaukošanos tas būtu jāsamazina. Zaudējot vidēji 5 kilogramus svara, augšējais spiediens mazinās par 4,4 mmHg, bet apakšējais attiecīgi par 3,6 mmHg. Jābūt gana daudz sportiskām aktivitātēm, jo tās mazina stresu, izdala endorfīnus, kas pazemina asinsspiedienu. Fiziskā slodze arī trenē asinsvadus: jo tie elastīgāki, jo krīzes situācija spēj labāk reaģēt uz augstu spiedienu. Lai to panāktu, vajag vismaz 30 minūšu ilgas vidējas intensitātes pastaigas, nūjošanu, skriešanu, riteņbraukšanu, peldēšanu 5–7 dienas nedēļā,” skaidro kardioloģe.

Covid -19 un pirmā situācija

Lai gan valstī pamazām atjaunojas ambulatoro pacientu pieņemšana un akūtā palīdzība kardioloģijas un insulta pacientiem tiek sniegta visu “kovidkrīzes” laiku, tomēr ir ļoti svarīgi zināt, kā rīkoties konkrētās situācijās tiem pacientiem, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens. Kardioloģe piedāvā trīs tipiskākās situācijas.

Pirmā situācija:cilvēks jau zina savu diagnozi – hipertensija, lieto ikdienas zāles pret paaugstinātu asinsspiedienu, bet šodien ir aizmirsis tās iedzert...

Kā rīkoties?Pareizāk būtu sagaidīt nākamo reizi, kad zāles atkal pēc grafika jālieto, un tad ieņemt medikamentu. Jo mūsdienu zāles parasti darbojas 24 stundas un, tātad, ja cilvēks sešos vakarā iedzers zāles, kas bija jālieto no rīta, un nākamajā rītā atkal iedzers attiecīgo zaļu devu, iepriekšējā tablete vēl darbosies un rezultātā asinsspiediens var būt zems. Dažos gadījumos tas ir pat sliktāk nekā augsts spiediens, jo augstu spiedienu pazemināt ir vieglāk nekā zemu paaugstināt, it īpaši mājas apstākļos.

Cik ilgi drīkst nokavēties ar ikdienas zāļu devu iedzeršanu?Divas, maksimums trīs stundas. Ja ierastais zāļu ieņemšanas laiks nokavēts vairāk, ir jāizmēra asinsspiediens un jāvadās pēc tā. Tātad, ja sistoliskais jeb augšējais asinsspiediens ir 140, tad var sagaidīt nākamo reizi, kad pēc ārsta ieteiktā grafika būtu jālieto ikdienas zāles. Ja asinsspiediens ir izteikti paaugstināts – piemēram, sistoliskais spiediens ir 160 vai 170, kad parasti tas ir 120 vai 130, bet nekādus hipertensīvās krīzes simptomus cilvēks nejūt vai arī tie ir viegli – mazliet sāp galva, spiedošu sajūta acīs, reibonis, tad viņš varētu krīzi kupēt mājās pats. Proti, vajadzētu iedzert zāles, bet – īsas darbības asinsspiedienu samazinošu medikamentu. Tātad tādu, kas darbojas dažas stundas, lai līdz nākamajai reizei, kad cilvēkam pēc grafika jāieņem ikdienas medikaments, šis preparāts jau būtu no organisma izvadījies. Par šādu varbūtību laikus jāapspriežas ar savu ārstu – kādas zāles vajadzētu nēsāt līdzi un lietot situācijās, kad asinsspiediens izteikti paaugstinās.

Cita situācija ir tad, ja hipertensīvās krīzes simptomi kļūst izteiktāki, parādās elpas trūkums, ja ir izteiktas galvassāpes, reibonis, redzes traucējumi, stipri asiņo deguns, ja parādās spiedoša sajūta krūtīs, elpas trūkums, tad obligāti ir jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Tāpat jārīkojas, ja cilvēks pats mēģinājis hipertensīvo krīzi mazināt ar īsas darbības antihipertensīviem medikamentiem un stundas laikā asinsspiediens būtiski nepazeminās, tas nenormalizējas un krīzes simptomi saglabājas. Neatliekamās medicīniskā brigādes rīcībā ir medikamenti, ar kuriem viņi šādā situācijā var palīdzēt efektīvāk. Turklāt tiek veikta kardiogramma un izvērtēts veselības stāvoklis, vai nav nepieciešama stacionēšana.

Otrā situācija:Ja cilvēks lietojis savus ikdienas medikamentus, bet tik un tā asinsspiediens ir augsts.

Šādā gadījumā rīcība var būt līdzīga. Vai nu cilvēks sagaida nākamo zāļu lietošanas reizi, vai arī mēģina to kupēt ar kādu  no īsas darbības  pretspiediena medikamentiem. Šajā gadījumā pēc tam, kad stāvoklis ir stabilizēts, jāsazinās ar savu ģimenes ārstu vai kardiologu, lai viņš pārskata terapiju. Ir jānoskaidro iemesls, kāpēc ar jau lietotām ikdienas zālēm vienalga notika hipertensīvā krīze. Varbūt šie medikamenti ir par vājiem – varbūt vajag palielināt devu vai pievienot vēl kādu citu medikamentu.

Trešā situācija:Pēkšņi pirmo reizi dzīvē uznāk hipertensīvā krīze, zāļu nav...

Tad  jāvēršas pie ārsta maksimāli ātri – vai nu jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, vai jādodas uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Ir jāveic izmeklējumi, jānoskaidro asinsspiediena paaugstināšanās cēlonis. Varbūt jau ikdienā ir bijis augsts spiediens, tikai iepriekš tas nav bijis zināms un nu notikusi hipertensīvā krīze – strauja un izteikta asinsspiediena paaugstināšanās.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekasfarmaceite Zanda Ozoliņa iesaka katrai nopietnai saslimšanai, arī hipertensijai, meklēt cēloni. Pie nelieliem asinsspiediena svārstījumiem var lietot dabīgus asinsspiediena samazinošus līdzekļus, kā, piemēram, lazdas lapas un mizu, parasto marūbiju, raudeni, olīvu lapu ekstraktu, māteres lakstus, aronijas augļus un citus dabas līdzekļus tēju un kapsulu formā. Protams, mainoties norisēm mūsu organismā, mainās arī mūsu ikdienas ritms, tāpēc hipertensijas gadījumā ir īpaši svarīgs veselīgs dzīvesveids, pēc iespējas mazāk uztraukties. Ja tomēr stresa līmeni samazināt nesanāk, tad jālieto magnija saturoši medikamenti. Svarīgi uzturā lietot mazāk sāli un regulāri lietot ārsta nozīmētos medikamentus, jo tas ir viens no svarīgākajiem stūrakmeņiem labākai dzīves kvalitātei. Noteikti jākonsultējas ar ārstu gan par ārstniecības, gan dzīvesveida maiņas jautājumiem!

Šajā laikā, kad ir ierobežoti ārsta apmeklējumi, hronisku hipertensijas pacientu līdzestība ir ļoti svarīga, tāpat kā to cilvēku, kas ar šo veselības stāvokli saskaras pirmo reizi. Tāpēc vēlams kontrolēt savu asinsspiedienu, regulāri to izmērot un ziņojot ārstam par mērījuma rādījumiem. Ja ir iespējas, ir vēlams iegādāties savu asinsspiediena mērīšanas aparātu, lai vienmēr būtu droši par saviem asinsspiediena rādījumiem. Esiet veseli!

Atpakaļ |
Dalīties
Aktualitātes par COVID-19 1 Bureau Veritas Certification sertifikāts Aktualitātes par COVID-19 1 Bureau Veritas Certification sertifikāts
Skatīt visus
info@benu.lv