Negribu slimot!
Laikā, kad vīrusi gāž gar zemi teju katru, kas pagadās ceļā, vērts ieklausīties padomos, kā tiem turēties pretī. Un – kā ātrāk tikt uz strīpas, ja tomēr gadījies saslimt.
Konsultē ģimenes ārste un antroposofās medicīnas speciāliste GITA GAŅĢE
Pirmais un galvenais noteikums, lai spētu turēties pretī baciļiem, ir – organisma aizsargspēju stiprināšana. Tikko bija vasara, kad ar svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem uzņemti labai imunitātei nepieciešamie vitamīni un minerālvielas, taču, atsākoties aktīvajai darba sezonai, kad atkal ilgas stundas jāpavada telpās un mainās laikapstākļi, ar to var izrādīties par maz. Tāpēc – nenāks par ļaunu savai imūnsistēmai piepalīdzēt!
Organisma stiprināšana
Viens veids, kā uzturēt organisma aizsargspējas līmenī, ir dabas veltes. Piemēram, katru dienu (labāk – vakaros!) katram ģimenē kopā ar maltīti notiesāt ķiploka daiviņu – tajos esošie fitoncīdi darbojas kā vīrusu atbaidītāji. Arī mārrutki un sīpoli efektīvi stājas ceļā baciļiem. Dāsns vitamīnu un minerālvielu avots ir medus un citi bišu produkti. Piemēram, propoliss iedarbojas antibakteriāli un cīnās ar baciļiem gandrīz kā antibiotikas, bet bišu maize, ziedputekšņi un bišu māšu peru pieniņš spēcinās imunitāti.
Aizsargspēju stiprināšanai noder arī zāļu tējas. Vislabāk – pelašķi, liepziedi, ehinācija, meža avenes, mežrozītes… Profilaktiski zāļu tējas labāk lietot kursa veidā – pāris nedēļu pa krūzītei dienā dzer vienu, pēc tam ņem nākamo. Tā no katra ārstniecības auga izdosies iegūt vislabāko efektu (nekā dažus vakarus lietojot un dažus – ne), bet tajā pašā laikā nebūs iespējams pārcensties un ar augu aktīvajām vielām sastimulēt kādu organisma sistēmu par daudz un nevietā.
Vēl, lai gan aukstajā sezonā mazāk slāpst, arī rudenī un ziemā jādzer daudz ūdens. Pietiekams šķidruma daudzums organismā veicina šūnu vielmaiņu, nieru darbību, uzlabo gremošanu, asinsriti, skalo organismu – un imunitāte no šiem procesiem tikai iegūst.
No aptieku plauktiem vīrusu laikā labi turēt pa rokai kādu no pretvīrusu ziedēm. Pirms došanās no mājas tās var paziest zem deguna vai nāsīs – aktīvās vielas aizkavēs vīrusu iekļūšanu elpceļos.
Ja gadās saslimt
Uz pirmajiem saaukstēšanās simptomiem nevajag šaut ar lielgabalu, bet sākumā izvēlēties maigākas metodes. Ar domu – lai organisms, imunitāte dara savu darbiņu, lai pacīnās!
- Ja parādījušies saaukstēšanās priekšvēstneši, saviem pacientiem iesaku tējas koka eļļu, kam piemīt spēcīga dezinficējoša iedarbība. To var pa mazam pilienam ar pirkstu paziest zem deguna vai iepilināt glāzē ūdens un paskalot kaklu un mutes dobumu. Spēcīgais ēteriskās eļļas aromāts dezinficē gļotādu un atver elpceļus. Ja par šo paņēmienu atceras pašā sākumā, vīrusi pamuks, slimībai nemaz nesākoties.
- Vēl, jūtot pirmos saaukstēšanās simptomus, vērts izkarsēt kājas siltā ūdenī, kam pievienots ingvera pulveris.
- Ja iesnas jau rit pilnā sparā, palīdzēs deguna skalošana ar sālsūdeni. To var pagatavot mājās: vienu tējkaroti sāls sajauc ar glāzi silta ūdens un skalo degunu, aizspiežot vienu nāsi ciet, bet caur vaļējo ievelkot šķidrumu degunā. Var izmantot arī sāļu jeb jūras ūdeņus, kas nopērkami aptiekās. Tas būs ērtāks variants, ja iesnas ir bērniem.
- Pret iesnām labi palīdz arī arnikas eļļa – ar to jāpasmērē deguns no ārpuses.
- Ja sāp kakls, vairākas reizes dienā jāpaskalo ar ūdeni, kuram piepilināta kliņģerīšu tinktūra.
- Ja iesnas un tūska, iekaisums kaklā ir stipri, uz nakti vari iedzert kādu no antihistamīna jeb pretalerģijas līdzekļiem. Šie preparāti efektīvi noņem tūsku gļotādās, nomierina.
- Ja deguns ir ciet un šķiet, ka nekas netīrās ārā, var lietot dabiskus preparātus, kas satur gaiļbiksītes un apiņus – tiem piemīt gļotu šķidrinoša iedarbība. Ja ar tiem nav līdzēts, īsu brīdi vari palietot deguna pilienus, kas satur ksilometazolīnu. Obligāti lūko, lai to sastāvā būtu hialuronskābe vai pantenols, kuri pasargā gļotādas un nerada sausumu degunā.
- Ja jūti sausumu, diskomfortu kaklā, vari ņemt talkā dabiskas, mitrinošas eļļas, piemēram, smiltsērkšķu.
- Lieto C vitamīnu! Tas palīdzēs šūnām funkcionēt, nostiprinās asinsvadu sieniņas un ļaus imunitātei darboties ar pilnu jaudu. Profilaktiskā dienas deva pieaugušajam ir
60 līdz 80 miligrami, bet, ja saaukstēšanās vēstneši jau likuši par sevi manīt, vismaz piecas dienas droši var lietot pa 1 gramam vienreiz dienā.
Atļauj temperatūrai būt!
Temperatūras paaugstināšanās saaukstēšanās laikā ir adekvāta organisma reakcija uz vīrusiem, baktērijām, infekcijām, iekaisumu. Temperatūras uzdevums ir sagatavot organismu cīņai ar svešajiem un aktivēt tā aizsargspējas. Rezultātā asinīs izdalās pirogēnās jeb temperatūru paaugstinošās vielas, kas aizceļo līdz hipotalāmam (smadzeņu daļai, kas kontrolē daudzus un dažādus organisma procesus, arī temperatūru), kurš savukārt atkal, gluži kā pa ķēdīti, rada citas vielas, kas iznīcina organismā visu slikto. Tātad – ar temperatūras paaugstināšanos organisms pats sevi dziedē!
Lai slimības laikā vēl vairāk negrautu imunitāti, bet tai palīdzētu, būtu labi pa dienu temperatūru noturēt, bet naktī mazliet pazemināt, atļaut organismam atpūsties. Pieaugušajiem, kam nav hronisku sirds un asinsvadu slimību vai plaušu kaišu, temperatūru drīkst uzturēt augstāku ilgāku laiku, piemēram, pa dienu var pazemināt līdz 38 grādiem, uz nakti vēl zemāk, lai var izgulēties, bet bērniem izturība sniedzas līdz 38,6 grādiem. Mazuļiem, kas dzimuši priekšlaicīgi vai kam bijušas galvas traumas, temperatūra jau laikus jātur grožos, jo pastāv lielāks krampju risks.
Temperatūras pazemināšanai var lietot nesteroīdos pretiekaisuma preparātus.
Mazgā rokas!
Varbūt nemaz nesaslimsi, ja pēc tualetes un sabiedrisku vietu apmeklēšanas mazgāsi rokas. To piekodini arī visiem saviem mājiniekiem!
Ar temperatūras paaugstināšanos organisms pats sevi dziedē!
Zelta likums
Rudens vīrusu saķeršana ir zīme, ka ir bijusi pārpūle un organismam vajadzīga atelpa. Tāpēc labākās zāles būs – pāris dienu palikt mājās, pilnvērtīgi izgulēties un atpūsties. Ja to ņemsi vērā pašā sākumā, kamēr vīruss vēl nebūs ieskrējies, liela cerība, ka tiksi cauri sveikā un slimība tā arī paskries garām, nemaz īsti nesākusies.
4 padomi, kā nesaaukstēties
Ķīniešu gudrības
Iesaka P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste INESE KOKARE
Norises cilvēka organismā ir līdzīgas procesiem dabā. Pavasara plaukumam raksturīgs straujums, vasaras ziedēšanas laikā ir karsti, arī mūsu poras atveras plašāk, un mēs vairāk svīstam, bet rudens gan dabā, gan cilvēka ķermenī ir pārejas laiks – laiks, kad gatavoties ziemai. Visam dabā iestājas dīkstāve, un arī cilvēka organisms pakāpeniski pielāgojas vēsākam laikam. Bet ja organismam ir mazākas aizsargspējas jeb imunitāte, ko ķīniešu medicīnā dēvē par dzīvības (chi) enerģiju, vieglāk rodas dažādi traucējumi un slimības.
Kas palīdzēs uzturēt labas aizsargspējas arī ziemā?
- MIEGS. Ne velti ziemā dienas kļūst īsākas un tumšākas, bet tumšais laiks – ilgāks. Izmanto to savā labā un centies iet gulēt agrāk. Arī mošanās laiku atliec par stundiņu vēlāk nekā vasarā.
- TAUPI SEVI! Tas nozīmē – nebaidies teikt NĒ jauniem pienākumiem un uzdevumiem. Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem, kam ir enerģijas deficīts – hronisks nespēks un apātisks noskaņojums.
- KUSTIES! Kustības ir ļoti svarīgs organisma aizsargspēju veicinātājs, jo aktivizējas vielmaiņa un asinsrite. Ej uz baseinu, paskrien, nūjo! Centies to darīt dienas pirmajā pusē.
- ĒD SILTU! Ķīniešu medicīna māca, ka, sākoties aukstajai sezonai, jālieto uzturs, kas ir silts un arī ražo siltumu. Ēd zupas, sautējumus, biezeņus no burkāniem, kāļiem, sakņu selerijām, rutkiem, bietēm, kāpostiem, kuros arī ziemā ir saglabājies daudz vērtīga.
