Speciālistu padomi veselīgam un sabalansētam ikdienas ritmam
Straujais dzīves temps arvien biežāk liek mums saskarties ar nesabalansēta ikdienas ritma problēmu, kas var sekmēt pārguruma, izdegšanas un citu ...
02.07.2020.
02.07.2020.
Laikā, kad vīrusi gāž gar zemi teju katru, kas pagadās ceļā, vērts ieklausīties padomos, kā tiem turēties pretī. Un – kā ātrāk tikt uz strīpas, ja tomēr gadījies saslimt.
Konsultē ģimenes ārste un antroposofās medicīnas speciāliste GITA GAŅĢE
Pirmais un galvenais noteikums, lai spētu turēties pretī baciļiem, ir – organisma aizsargspēju stiprināšana. Tikko bija vasara, kad ar svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem uzņemti labai imunitātei nepieciešamie vitamīni un minerālvielas, taču, atsākoties aktīvajai darba sezonai, kad atkal ilgas stundas jāpavada telpās un mainās laikapstākļi, ar to var izrādīties par maz. Tāpēc – nenāks par ļaunu savai imūnsistēmai piepalīdzēt!
Viens veids, kā uzturēt organisma aizsargspējas līmenī, ir dabas veltes. Piemēram, katru dienu (labāk – vakaros!) katram ģimenē kopā ar maltīti notiesāt ķiploka daiviņu – tajos esošie fitoncīdi darbojas kā vīrusu atbaidītāji. Arī mārrutki un sīpoli efektīvi stājas ceļā baciļiem. Dāsns vitamīnu un minerālvielu avots ir medus un citi bišu produkti. Piemēram, propoliss iedarbojas antibakteriāli un cīnās ar baciļiem gandrīz kā antibiotikas, bet bišu maize, ziedputekšņi un bišu māšu peru pieniņš spēcinās imunitāti.
Aizsargspēju stiprināšanai noder arī zāļu tējas. Vislabāk – pelašķi, liepziedi, ehinācija, meža avenes, mežrozītes… Profilaktiski zāļu tējas labāk lietot kursa veidā – pāris nedēļu pa krūzītei dienā dzer vienu, pēc tam ņem nākamo. Tā no katra ārstniecības auga izdosies iegūt vislabāko efektu (nekā dažus vakarus lietojot un dažus – ne), bet tajā pašā laikā nebūs iespējams pārcensties un ar augu aktīvajām vielām sastimulēt kādu organisma sistēmu par daudz un nevietā.
Vēl, lai gan aukstajā sezonā mazāk slāpst, arī rudenī un ziemā jādzer daudz ūdens. Pietiekams šķidruma daudzums organismā veicina šūnu vielmaiņu, nieru darbību, uzlabo gremošanu, asinsriti, skalo organismu – un imunitāte no šiem procesiem tikai iegūst.
No aptieku plauktiem vīrusu laikā labi turēt pa rokai kādu no pretvīrusu ziedēm. Pirms došanās no mājas tās var paziest zem deguna vai nāsīs – aktīvās vielas aizkavēs vīrusu iekļūšanu elpceļos.
Uz pirmajiem saaukstēšanās simptomiem nevajag šaut ar lielgabalu, bet sākumā izvēlēties maigākas metodes. Ar domu – lai organisms, imunitāte dara savu darbiņu, lai pacīnās!
Temperatūras paaugstināšanās saaukstēšanās laikā ir adekvāta organisma reakcija uz vīrusiem, baktērijām, infekcijām, iekaisumu. Temperatūras uzdevums ir sagatavot organismu cīņai ar svešajiem un aktivēt tā aizsargspējas. Rezultātā asinīs izdalās pirogēnās jeb temperatūru paaugstinošās vielas, kas aizceļo līdz hipotalāmam (smadzeņu daļai, kas kontrolē daudzus un dažādus organisma procesus, arī temperatūru), kurš savukārt atkal, gluži kā pa ķēdīti, rada citas vielas, kas iznīcina organismā visu slikto. Tātad – ar temperatūras paaugstināšanos organisms pats sevi dziedē!
Lai slimības laikā vēl vairāk negrautu imunitāti, bet tai palīdzētu, būtu labi pa dienu temperatūru noturēt, bet naktī mazliet pazemināt, atļaut organismam atpūsties. Pieaugušajiem, kam nav hronisku sirds un asinsvadu slimību vai plaušu kaišu, temperatūru drīkst uzturēt augstāku ilgāku laiku, piemēram, pa dienu var pazemināt līdz 38 grādiem, uz nakti vēl zemāk, lai var izgulēties, bet bērniem izturība sniedzas līdz 38,6 grādiem. Mazuļiem, kas dzimuši priekšlaicīgi vai kam bijušas galvas traumas, temperatūra jau laikus jātur grožos, jo pastāv lielāks krampju risks.
Temperatūras pazemināšanai var lietot nesteroīdos pretiekaisuma preparātus.
Varbūt nemaz nesaslimsi, ja pēc tualetes un sabiedrisku vietu apmeklēšanas mazgāsi rokas. To piekodini arī visiem saviem mājiniekiem!
Ar temperatūras paaugstināšanos organisms pats sevi dziedē!
Rudens vīrusu saķeršana ir zīme, ka ir bijusi pārpūle un organismam vajadzīga atelpa. Tāpēc labākās zāles būs – pāris dienu palikt mājās, pilnvērtīgi izgulēties un atpūsties. Ja to ņemsi vērā pašā sākumā, kamēr vīruss vēl nebūs ieskrējies, liela cerība, ka tiksi cauri sveikā un slimība tā arī paskries garām, nemaz īsti nesākusies.
Ķīniešu gudrības
Iesaka P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste INESE KOKARE
Norises cilvēka organismā ir līdzīgas procesiem dabā. Pavasara plaukumam raksturīgs straujums, vasaras ziedēšanas laikā ir karsti, arī mūsu poras atveras plašāk, un mēs vairāk svīstam, bet rudens gan dabā, gan cilvēka ķermenī ir pārejas laiks – laiks, kad gatavoties ziemai. Visam dabā iestājas dīkstāve, un arī cilvēka organisms pakāpeniski pielāgojas vēsākam laikam. Bet ja organismam ir mazākas aizsargspējas jeb imunitāte, ko ķīniešu medicīnā dēvē par dzīvības (chi) enerģiju, vieglāk rodas dažādi traucējumi un slimības.
Straujais dzīves temps arvien biežāk liek mums saskarties ar nesabalansēta ikdienas ritma problēmu, kas var sekmēt pārguruma, izdegšanas un citu ...
Kolagēnu saturoši uztura bagātinātāji ir kļuvuši ļoti populāri gan skaistumam – ādas, matu un nagu stiprināšanai, gan locītavu ...
5. maijā pasaulē tiek atzīmēta roku higiēnas diena. Tās mērķis ir vērst uzmanību roku higiēnas nozīmei slimību profilaksē. Par to, ...