25.11.2022.
25.11.2022.
Miega traucējumu spektrs ir ļoti plašs – sākot no bieži apspriestās krākšanas un bezmiega līdz pat miega paralīzei, staigāšanai miegā un citām neparastām darbībām. Viena no miega traucējumu grupām ir parasomnijas – nevēlamas fiziskas vai sajūtu pieredzes, kas izpaužas miega laikā, iemiegot vai pamostoties. Vairāk par šiem miega traucējumiem stāsta Epilepsijas un miega medicīnas centra (BKUS) miega speciāliste-pediatre Marta Celmiņa.
Parasomnijas izpausmes
Miegs nav vienmērīgs process – tas iedalās dažādās fāzēs. Miega eksperte M. Celmiņa skaidro, ka izšķir REM (rapid eye movement) un NREM (non rapid eye movement) miegu, un katrai no šīm fāzēm ir savas funkcijas un īpatnības. Arī parasomnijas izpausmes ir atkarīgas no tā, kādā miega fāzē tās novēro. Piemēram, NREM parasomnijas ir bieži sastopamas bērniem. Tās parasti sākas bērnudārza vecumā un ir labdabīgi attīstības notikumi, kas beidzas paši no sevis un, bērnam pieaugot, lielākoties izzūd. Tos parasti novēro nakts pirmajā trešdaļā, un visbiežāk cilvēks neatceras, ko ir darījis. Biežāk sastopamās NREM parasomnijas ir pamošanās ar apjukumu, staigāšana un runāšana miegā, kā arī nakts bailes, bet retāk sastopami ir ar miegu saistīti ēšanas traucējumi un seksomnija. Tikmēr biežāk sastopamās REM parasomnijas ir murgi, miega uzvedības traucējumi un miega paralīze.
Izplatītāko parasomniju raksturojums:
Miega pašvērtējums
Kopumā 39 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā saskaras ar miega traucējumiem (piemēram, bezmiegu, krākšanu u.c.), to skaitā 11 % – katru vai gandrīz katru nakti, 15 % – 2 līdz 3 reizes nedēļā, 13 % – reizi nedēļā, secināts jaunākajos BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS. Tikmēr 21 % ar miega traucējumiem saskaras vidēji 1 līdz 2 reizes mēnesī, 23 % – retāk, 14% – nekad, bet 3 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Vērtējot, kā pēdējā gada laikā ir mainījies miega un nomoda režīms, nedaudz vairāk nekā pusei jeb 52% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju tas nav mainījies, 30% miega režīms kļuvis neregulārāks (18 % – nedaudz neregulārāks, 12 % – ievērojami neregulārāks), 17 % tas ir kļuvis regulārāks (nedaudz regulārāks – 14 %, ievērojami regulārāks – 4 %), bet vēl 1 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Cēloņi un ārstēšanas iespējas
Lai gan ne vienmēr ir iespējams noteikt parasomniju cēloni, ir virkne dažādu veicinošu faktoru, piemēram, iedzimtība, akūts vai hronisks miega trūkums, neregulārs diennakts ritms, gulēšanas apstākļu maiņa (piemēram, ceļojot) vai režīma maiņa (piemēram, pārtraucot gulēt diendusas), slimības, drudzis, gulēšana ar pilnu urīnpūsli, citas miega slimības (it sevišķi – obstruktīva miega apnoja vai nemierīgo kāju sindroms), kofeīns, troksnis, stress, trauksme, alkohols, kā arī dažādi medikamenti, it īpaši miega zāles.
Lielākoties NREM parasomnijas ir labdabīgas, tādēļ specifiska ārstēšana nav nepieciešama. Pietiek ar labas miega higiēnas ievērošanu, izvairīšanos no miega trūkuma, kā arī pastiprinošo faktoru mazināšanas (skat. nedaudz augstāk). Ļoti svarīgi ir arī gādāt par drošību, piemēram, pārliecināties, ka uz grīdas nav samētātas mantas un nevar paklupt, kā arī neļaut gulēt gultas otrajā stāvā. Parasomnijas epizodes laikā cilvēku nevajadzētu modināt, jo tas var izraisīt apjukumu un satraukumu. Nākamajā dienā nevajadzētu lieki pieminēt šīs epizodes, jo cilvēks neapzinās, ko dara, bet nakts notikumu iztirzāšana var palielināt stresu vai kaunu, tādējādi vēl vairāk pastiprinot parasomniju atkārtošanos. Dažkārt regulāru NREM parasomniju gadījumā palīdz plānveida modināšana – novērojot tipisko epizodes laiku, cilvēku pamodina 15 līdz 30 minūtes pirms tam. To vajadzētu turpināt 2 līdz 4 nedēļas, bet, ja nakts notikumi turpinās pēc terapijas pārtraukuma, to var turpināt. Medikamentus lielākajā gadījumā nav nepieciešams lietot, tomēr, ja parasomnijas apdraud pašu cilvēku vai citus, jādodas pie neirologa – miega speciālista.
REM parasomniju gadījumā ārstēšana jāpielāgo katram individuālajam gadījumam. Piemēram, murgu gadījumā jāizvērtē un jāārstē izraisošie faktori (piemēram, posttraumatiskais stresa sindroms, trauksme), bet ārsts var ieteikt lietot arī medikamentus. REM uzvedības traucējumu gadījumā jāpadomā par drošību (piemēram, izvēloties gulēt atsevišķās gultās vai istabās, kā arī guļamistabu atbrīvot no asiem priekšmetiem), jāizvairās no provocējošiem faktoriem (piemēram, alkohols, dažādi medikamenti), kā arī neirologs – miega speciālists ieteiks lietot medikamentus, kas samazinās simptomus.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.