Nakts bailes, staigāšana miegā un citas neparastas darbības: Kas ir parasomnija?

Miega traucējumu spektrs ir ļoti plašs – sākot no bieži apspriestās krākšanas un bezmiega līdz pat miega paralīzei, staigāšanai miegā un citām neparastām darbībām. Viena no miega traucējumu grupām ir parasomnijas – nevēlamas fiziskas vai sajūtu pieredzes, kas izpaužas miega laikā, iemiegot vai pamostoties. Vairāk par šiem miega traucējumiem stāsta Epilepsijas un miega medicīnas centra (BKUS) miega speciāliste-pediatre Marta Celmiņa.

Parasomnijas izpausmes

Miegs nav vienmērīgs process – tas iedalās dažādās fāzēs. Miega eksperte M. Celmiņa skaidro, ka izšķir REM (rapid eye movement) un NREM (non rapid eye movement) miegu, un katrai no šīm fāzēm ir savas funkcijas un īpatnības. Arī parasomnijas izpausmes ir atkarīgas no tā, kādā miega fāzē tās novēro. Piemēram, NREM parasomnijas ir bieži sastopamas bērniem. Tās parasti sākas bērnudārza vecumā un ir labdabīgi attīstības notikumi, kas beidzas paši no sevis un, bērnam pieaugot, lielākoties izzūd. Tos parasti novēro nakts pirmajā trešdaļā, un visbiežāk cilvēks neatceras, ko ir darījis. Biežāk sastopamās NREM parasomnijas ir pamošanās ar apjukumu, staigāšana un runāšana miegā, kā arī nakts bailes, bet retāk sastopami ir ar miegu saistīti ēšanas traucējumi un seksomnija. Tikmēr biežāk sastopamās REM parasomnijas ir murgi, miega uzvedības traucējumi un miega paralīze.

Izplatītāko parasomniju raksturojums:

• Pamošanās ar apjukumu īpaši bieži sastopama ir bērnu vecumā (lielā daļā gadījumu to neviens pat neredz), bet pusaudžu un pieaugušo vecumā tās novēro tikai 6%. Cilvēks parasti pieceļas sēdus, izskatās satraucies un dezorientējies, skatās apkārt ar “tukšu” skatienu. Bieži vien pamošanās ar apjukumu kombinējas ar runāšanu miegā, bet runa ir lēna un atbildes uz jautājumiem – bieži vien nesakarīgas un nereālas.
• Staigāšana miegā jeb somnambulisms (plašāk to pazīst kā mēnessērdzību) ir sastopama apmēram 40% bērnu, bet pieaugušo vecumā – tikai 3%. Somnambulisms var izpausties gan kā vienkārša pastaigāšanās pa māju, gan arī sarežģītākas darbības, piemēram, kāpšana ārā pa logu, auto vadīšana, klavieru spēlēšana, ēst gatavošana. Dažkārt cilvēki iziet ārā no mājas un pamostas pavisam citā vietā (kas var būt arī diezgan tālu no mājām).
• Nakts bailes daudziem izskatās pēc murgiem – bērns sāk kliegt, raudāt, izskatās pārbijies, var spert, sist un atvairīt visus nomierināšanas mēģinājumus. Atšķirībā no murgiem, apkārtējiem no malas šī epizode izskatās biedējoša, bet pats cilvēks to nejūt, jo ir dziļi aizmidzis. Murgus turpretim apkārtējie ne īpaši var redzēt, bet pašam cilvēkam tā ir biedējoša pieredze.
• Ar miegu saistītus ēšanas traucējumus raksturo atkārtotas ēšanas un dzeršanas epizodes miegā pēc īslaicīgas pamošanās no dziļā miega. Tos sastop apmēram 5% pieaugušo, bet, ja cilvēkam jau ir ēšanas traucējumi, tad līdz 17%. Liela daļa cilvēku ēd neparastus produktus (piemēram, saldētu pārtiku) vai pārtikā nelietojamas vielas, piemēram, cigaretes. Parasti cilvēki šos notikumus neatceras vai arī atceras ļoti minimāli.
• Seksomnija – cilvēks miegā nodarbojas ar seksu vai masturbē, to nemaz neapzinoties. Šī ir samērā reta parasomnija. Seksomnija biežāk sastopama vīriešiem. Lielākoties “miega sekss” notiek starp cilvēkiem, kuri jau ir partneri, bet ir gadījumi, kad cilvēki miega romantiskās aktivitātes meklē ārpus mājvietas.
• Murgi ir biedējoši sapņi vai nepatīkama pieredze, kuras rezultātā cilvēks pamostas ar spēcīgu baiļu un trauksmes izjūtu. Tiek lēsts, ka murgus piedzīvojuši līdz 75% bērnu, bet pieaugušo vecumā tie saglabājas līdz 30% cilvēku. Murgi lielākoties notiek nakts otrajā pusē. Atšķirībā no nakts bailēm, cilvēks, pamostoties pēc murgiem, nav apjucis un dezorientēts, bet spēj pastāstīt, kas murgā noticis. Baiļu un trauksmes sajūta var apgrūtināt iemigšanu pēc tam. Apmēram 3% līdz 5% cilvēku nakts murgus piedzīvo ļoti bieži, kas var negatīvi ietekmēt gan kognitīvās (prāta) spējas, gan arī cilvēka sociālo un profesionālo dzīvi.
• REM miega uzvedības traucējumi sastopami 0,5% pieaugušo. Atšķirībā no citām parasomnijām, šī ir izplatītāka vecāka gadagājuma cilvēkiem. Daba ir paredzējusi, ka mūsu ķermenis REM miegā ir “paralizēts”, lai mēs uz āru “neizdzīvotu” murgus. Cilvēkiem ar REM miega uzvedības traucējumiem šī paralīze zūd, kas nozīmē, ka viņi gultā var kliegt, spārdīties, izlekt no gultas un ieskriet mēbelēs, kā arī pat sist un žņaugt savu gultas partneri. Lielākoties ikdienā šie cilvēki ir miermīlīgi un nepavisam ne vardarbīgi, tādēļ šādi miega traucējumi var radīt mulsumu un kaunu. Pamostoties cilvēks spēj atcerēties notikušo un spilgti aprakstīt sapnī redzēto. Parasti šie sapņi ir ar biedējošu pieskaņu, piemēram, cīnīšanās vai bēgšana no kaut kā. Šie miega traucējumi ir ne vien saistīti ar augstu traumu risku (gan pašam, gan gultas partnerim), bet var būt arī kā ļoti agrīns simptoms nopietnām slimībām, tai skaitā Parkinsona slimībai, tādēļ, novērojot sapņu “izdzīvošanu” uz āru, noteikti jādodas pie neirologa – miega speciālista.
• Miega paralīze ir īslaicīga nespēja pakustēties, kas notiek pamostoties vai īsi pirms aizmigšanas. Apmēram 8% cilvēku kaut reizi dzīvē to ir piedzīvojuši. Miega paralīzes epizode parasti ilgst no dažām sekundēm līdz pāris minūtēm. Lai gan sajūta varētu būt biedējoša, miega paralīze beidzas pati no sevis un svarīgākais ir saprast, ka elpošanas muskuļi netiek paralizēti.

Miega pašvērtējums

Kopumā 39 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā saskaras ar miega traucējumiem (piemēram, bezmiegu, krākšanu u.c.), to skaitā 11 % – katru vai gandrīz katru nakti, 15 % – 2 līdz 3 reizes nedēļā, 13 % – reizi nedēļā, secināts jaunākajos BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS. Tikmēr 21 % ar miega traucējumiem saskaras vidēji 1 līdz 2 reizes mēnesī, 23 % – retāk, 14% – nekad, bet 3 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Vērtējot, kā pēdējā gada laikā ir mainījies miega un nomoda režīms, nedaudz vairāk nekā pusei jeb 52% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju tas nav mainījies, 30% miega režīms kļuvis neregulārāks (18 % – nedaudz neregulārāks, 12 % – ievērojami neregulārāks), 17 % tas ir kļuvis regulārāks (nedaudz regulārāks – 14 %, ievērojami regulārāks – 4 %), bet vēl 1 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Cēloņi un ārstēšanas iespējas

Lai gan ne vienmēr ir iespējams noteikt parasomniju cēloni, ir virkne dažādu veicinošu faktoru, piemēram, iedzimtība, akūts vai hronisks miega trūkums, neregulārs diennakts ritms, gulēšanas apstākļu maiņa (piemēram, ceļojot) vai režīma maiņa (piemēram, pārtraucot gulēt diendusas), slimības, drudzis, gulēšana ar pilnu urīnpūsli, citas miega slimības (it sevišķi – obstruktīva miega apnoja vai nemierīgo kāju sindroms), kofeīns, troksnis, stress, trauksme, alkohols, kā arī dažādi medikamenti, it īpaši miega zāles.

Lielākoties NREM parasomnijas ir labdabīgas, tādēļ specifiska ārstēšana nav nepieciešama. Pietiek ar labas miega higiēnas ievērošanu, izvairīšanos no miega trūkuma, kā arī pastiprinošo faktoru mazināšanas (skat. nedaudz augstāk). Ļoti svarīgi ir arī gādāt par drošību, piemēram, pārliecināties, ka uz grīdas nav samētātas mantas un nevar paklupt, kā arī neļaut gulēt gultas otrajā stāvā. Parasomnijas epizodes laikā cilvēku nevajadzētu modināt, jo tas var izraisīt apjukumu un satraukumu. Nākamajā dienā nevajadzētu lieki pieminēt šīs epizodes, jo cilvēks neapzinās, ko dara, bet nakts notikumu iztirzāšana var palielināt stresu vai kaunu, tādējādi vēl vairāk pastiprinot parasomniju atkārtošanos. Dažkārt regulāru NREM parasomniju gadījumā palīdz plānveida modināšana – novērojot tipisko epizodes laiku, cilvēku pamodina 15 līdz 30 minūtes pirms tam. To vajadzētu turpināt 2 līdz 4 nedēļas, bet, ja nakts notikumi turpinās pēc terapijas pārtraukuma, to var turpināt. Medikamentus lielākajā gadījumā nav nepieciešams lietot, tomēr, ja parasomnijas apdraud pašu cilvēku vai citus, jādodas pie neirologa – miega speciālista.

REM parasomniju gadījumā ārstēšana jāpielāgo katram individuālajam gadījumam. Piemēram, murgu gadījumā jāizvērtē un jāārstē izraisošie faktori (piemēram, posttraumatiskais stresa sindroms, trauksme), bet ārsts var ieteikt lietot arī medikamentus. REM uzvedības traucējumu gadījumā jāpadomā par drošību (piemēram, izvēloties gulēt atsevišķās gultās vai istabās, kā arī guļamistabu atbrīvot no asiem priekšmetiem), jāizvairās no provocējošiem faktoriem (piemēram, alkohols, dažādi medikamenti), kā arī neirologs – miega speciālists ieteiks lietot medikamentus, kas samazinās simptomus.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.