Kā jaunā gada apņemšanās padarīt veiksmīgas

Kurš gan no mums Jaunajā gadā nav apņēmies paveikt ko labu, piemēram, atrast jaunu draugu, uzlabot ķermeņa formas, atmest smēķēšanu vai vairāk censties domāt pozitīvi, biežāk smaidīt, tikt galā ar parādiem. Taču, kā to izpētījuši psihologi no Hārtfordšīras Universitātes Anglijā, tikai vienam no desmit izdodas sasniegt savu mērķi. Pārējiem apņemšanās tā arī paliek sapņu līmenī.

Arī pieaugušajiem patīk pasaciņas

Gadumiju tēlaini var salīdzināt ar mazu nomiršanu un piedzimšanu, ar vienu durvju aizvēršanos un citu atvēršanos. Tas rada cerības, apņemšanos, ka ar jauniem spēkiem cilvēks varēs uzsākt kaut ko jaunu, vērst uz labu to, ko nav izdevies izdarīt vecajā gadā. Domās tās vienmēr ir pozitīvas apņemšanās. «Mums visiem patīk pasakas, sapņot, un jaunais gads ir kā neizsapņots sapnis. Tā ir ideālā pasaule, kas varētu būt, tā ir ideālā dzīve, kas varētu būt. Vecā gada vakarā cilvēkam patīk visos sīkumos izfantazēties, ko viņš vēlas jaunajā gadā, bet, ja mērķi netiek noformulēti un pierakstīti – vislabāk ar roku, jo šādi iedarbinām saikni no rokas uz smadzenēm –, ja cilvēks neapsēžas un neuzraksta detalizētu plānu un patiesībā nemaz nav gatavs pārmaiņām, tad tas tā arī paliks kā nekonkrēts sapnis, kas nav piepildījies,» stāsta sertificēta psihoterapeite Maija Ozoliņa Molokailima.

Viņa bieži konsultē cilvēkus, kuri apņēmušies veikt pārmaiņas savā dzīvē. Ja tam arī neseko konkrēts rīcības plāns, kā šo apņemšanos soli pa solim īstenot, netiek izvirzīti konkrēti mērķi un nav izpratnes par to, kas pēc tam dzīvē reāli mainīsies, apņemšanās paliek sapņa līmenī. «Kāds gados jauns pāris, kuru ģimenē valdīja nesaskaņas, savstarpēja nesaprašanās un intīmas attiecības nebija bijušas jau pusgadu, vienīgais, ko bija gatavi darīt, lai mainītu situāciju, – atnākt uz dažām konsultācijām. Tas vien jau liecina, ka šis pāris nav gatavs nopietnām pārmaiņām, ka viņi savas pāra attiecības neizvirza kā prioritāti,» saka psihoterapeite. «Nevar cerēt, ka psihoterapeits dažās konsultācijās sakārtos attiecības, un paši, aizejot mājās, varēs turpināt dzīvot pa vecam, cerot uz citu rezultātu. Jaunajiem cilvēkiem bija vieglāk atgriezties atpakaļ savā inercē, strādāt, rūpēties par bērniem, uzturēt kārtībā māju un aizbildināties ar laika trūkumu tā vietā, lai vismaz vienu reizi nedēļā pabūtu divatā, aizietu uz randiņu un atkal spētu mīlēties. Acīmredzot tas viņiem nemaz nebija tik svarīgi,» spriež psihoterapeite.

Tas pats bieži vien notiek ar izvirzītajiem mērķiem, ja cilvēks nav motivēts kaut ko mainīt savā uzvedībā, darīt ko citādi. Ja mērķis īstenībā nav nemaz tik svarīgs visā viņa dzīves uztverē, vērtību sistēmā, tas netiks īstenots. Pat ja sākumā bijusi apņemšanās, lielais mērķis ticis arī sadalīts sīkākos apakšmērķos, viss sasniegtais pierakstīts, bet pēc kāda laika nedaudz apnicis. Pat ja tas ticis izvirzīts kā prioritāte dzīvē, bet – pamatojoties uz ko? Tāpēc, ka draudzene arī tā dara, vai tāpēc, ka žurnālā izlasīja, ka tā vajag? Kur radās šī vajadzība? Ja tā nenāk no cilvēka paša dziļākās pārliecības, tad apņemšanās var piedzīvot neveiksmi.

Tas var noderēt

Iesaka psihoterapeite MAIJA OZOL IŅA MOLOK AILIMA

• Iegādājies gada plānotāju un katram mēnesim raksti savus uzdevumus gan garīgajā, gan fiziskajā jomā.
• Katru vakaru ātri pārskati savu dienas darbu plānotāju un, ja kaut kas nav izdarīts šodien, pārraksti to uz nākamo dienu. Izdarītos darbus atzīmē, tos izsvītrojot.
• Neieplāno vienā dienā tik daudz darbu, ka nevar ar tiem visiem tikt galā. Plānošanai jābūt reālistiskai.
• Ar rituāliem var nostiprināt, iedzīvināt vēlamo domu, iznest vajadzību no savas dziļākās būtības uz ārpasauli. Rakstīšana arī ir ikdienas rituāls, kas palīdz sakārtot dzīvi. Rituāls var būt zvaigznītes pielīmēšana pie izdarītā darbiņa, sevis apbalvošana nedēļas nogalē. Rituāliem jābūt personiskiem.
• Neuztver savu jaunā gada apņemšanos kā kaut ko briesmīgu, bet gan raugies uz to ar prieku un domām: es to varu, man izdosies! Ja izvirzīto mērķi saskatīsi kā nepatīkamu pienākumu sarakstu, apņemšanos neizdosies īstenot, jo organisms protestēs: nē, negribu to darīt.

Uzņemties atbildību pašam!

Katrs var iemācīties uzņemties atbildību par izvirzītajiem mērķiem, nevis vainot apstākļus, citus cilvēkus, valsti vai aizbildināties, ka – vienkārši nesanāca. Tikai ne katrs prot izvēlēties pareizo metodi, kas ļautu sasniegt mērķi. Hārtfordšīras Universitātes psiholoģijas profesors Ričards Vaizmans, kurš zināms kā liels eksperimentētājs un izcils sabiedrības psiholoģijas speciālists, kopā ar savu komandu apzināja 5000 cilvēku, lai noskaidrotu, kā viņi īsteno savas jaunā gada apņemšanās. Izrādījās, ka tās apņemšanās, kas nebija saplānotas, bija lemtas neveiksmei, liekot cilvēkiem drīz vien justies tā, it kā viņi censtos rāpties kalnā. Citi neveiksminieki bija pārāk koncentrējušies uz to negatīvo, kas būs, ja mērķi neizdosies sasniegt, vēl citi bija centušies pielāgot sev kādu lomu vai tikai fantazējuši par mērķi, vai arī paļāvušies uz savu gribasspēku vienatnē. «Ja tu centies nomest svaru, tad nepietiek ar to, ka piestiprini modeles foto pie sava ledusskapja vai fantazē par kļūšanu slaidākam,» saka profesors Vaizmans. Tie 10 procenti pētījumā iekļauto cilvēku, kuriem bija izdevies īstenot savu jaunā gada apņemšanos, mērķi bija sadalījuši sīkākos apakšmērķos un ik reizi jutuši gandarījumu, tos sasniedzot. Psiholoģijas eksperts atzīst, ka daudzas veiksmīgas metodes, kā labāk sasniegt vēlamo, ietver plāna veidošanas nozīmīgumu un palīdzību pašam, kā pie tā arī pieturēties.

Psihoterapeite Maija Ozoliņa Molokailima šādos gadījumos iesaka izmantot organizācijas FranklinCovey radīto izaugsmes procesa metodi, kas izstrādāta, balstoties uz katra cilvēka individuālajām vajadzībām, uz to, kas ir svarīgs tieši viņam, uz to, ko konkrētais cilvēks izvirza kā vērtību sistēmu visai dzīvei, nevis tikai vienai dienai. Tā ir plānošana ar izpratni par to, kur tā cilvēku aizvedīs un vai pietuvinās tam, kā viņš grib justies pēc desmit, divdesmit vai vairāk gadiem.

Kāpēc jaunā gada apņemšanās apmeklēt sporta zāli mēdz pazust tikpat ātri, kā izgaist pērnais sniegs? Jo – gribam uzreiz rezultātu, bet tas nenotiek ātri, un sportošanai atmetam ar roku kā nevajadzīgai nodarbei. Šādās situācijās psihoterapeits var palīdzēt izveidot plānu, kādi mērķi jāizvirza un ko, piemēram, pēc gada izdosies panākt. Tas nozīmē, ka sev jāuzdod jautājums, kādas prasmes nepieciešams attīstīt, lai to izdarītu? Kas jāiemācās, kādas attieksmes jāmaina? Jo visbiežāk tas ir attieksmes jautājums, uzsver psihoterapeite Maija Ozoliņa Molokailima. Piemēram, ja sieviete kautrējas iet uz sporta zāli, tātad viņa baidās no kritikas, un tas nozīmē, ka jāstrādā ar savas pašvērtības paaugstināšanu.

Lai dzīves ritenis ripotu bez aizķeršanās

Gadās, ka cilvēks, gadu mijā atskatoties uz līdz šim paveikto, saprot, ka jūtas nelaimīgs un darbs arī vairs nepatīk. Lai emocionāli un fiziski sajustu, kādas pārmaiņas būtu nepieciešamas, lai atkal varētu justies labi un apmierināts, var veidot tā saucamo dzīves līniju, iejusties lomā, kā tas būs, kad būsi gados vecāks nekā šobrīd. Un kā šis vecākais «es» vērtēs to, ko dari šodien, kādus padomus viņš tev dos. Pēc tam jau var ķerties pie mērķa izvirzīšanas.

Svarīgi, lai mērķis nav paņemts vienkārši no zila gaisa, piemēram, es iemācīšos franču valodu, jo gribu aizbraukt uz Franciju. Jāapsver, kā šī apņemšanās mainīs cilvēka dzīves riteni. To var uzzīmēt uz papīra lapas, sadalīt daudzās pašlaik cilvēka dzīvē svarīgās daļās: fiziskais ķermenis, garīgā dzīve, sociālā dzīve, ģimene, draugi, profesija… Ja profesionālajai dzīvei tiek veltīti 70 procenti uzmanības un laika, bet garīgajai dzīvei vien desmit, ritenis neripos, jo nav apaļš. Tālāk uz nākamās lapas var uzzīmēt, kādu šo dzīves riteni gribētos redzēt pēc pusgada vai gada, kādā virzienā tas ripos – kā, piemēram, franču valodas apguve un aizbraukšana uz Franciju ietekmēs visu cilvēka dzīvi un vai tas ir saskaņā ar viņa dzīves misiju.

Katram cilvēkam ir svarīgi noformulēt savas dzīves moto, domāt par savas dzīves jēgu. Saprast, kā tas, ko viņš dara, ietekmē lielo dzīves shēmu, sistēmu. Jo katra mazā lieta, ko cilvēks uzņemas vai grib sasniegt, sistēmā rada pārmaiņas.

Katrā no mums ir spējas vadīt savu dzīvi, bet cits jautājums – cik mēs tam uzticamies, mobilizējamies. Dažreiz cilvēkam vajag tādu kā spoguli, ko viņam parāda psihoterapeits, sakot: redz, šeit solītis aizgāja pa labi vai pa kreisi no mērķa. Piemēram, ja visām savām draudzenēm, kuras tevi aicina uz kafejnīcu, vienmēr saki jā, tad ir jautājums – vai aiziesi līdz sporta zālei, kā biji apņēmusies? Visticamāk, ka ne. Ļoti svarīgi ir iemācīties, kam teikt jā un kam – nē. Jā – visam, kas tuvina mērķim! Bet visam pārējam, kas nav noteikta kā prioritāte mērķa sasniegšanai, jāsaka nē, jo tie nav svarīgi. Protams, nepazaudējot mīļotos cilvēkus, atpūtas brīžus, intīmās attiecības. Tam jāsaka jā, jo tās visas ir cilvēka pamatvērtības. Savas dzīves riteņa izveidošana palīdz to visu labāk izprast, tāpēc tas ir tik svarīgi. Pēc tam atbilstoši dzīves ritenim saplānotos darbus saraksta plānotajā un ik vakaru pārskata paveikto.

10 padomi, kā sasniegt jaunā gada apņemšanos

Iesaka psiholoģijas profesors Ričards Vaizmans

• Paliec tikai pie vienas apņemšanās. Tavas izredzes gūt panākumus ir lielākas, ja tu enerģiju velti vienam savas uzvedības maiņas aspektam.
• Negaidi līdz Vecgada vakaram, lai domātu par savu apņemšanos, bet atrodi laiku, lai tam pievērstos vairākas dienas iepriekš un pārdomātu, ko tiešām tu vēlies sasniegt.
• Izvairies no iepriekšējās apņemšanās. Lēmums to atkārtot var radīt tikai vilšanos.
• Neej pūļa pavadā un nepieņem parastas apņemšanās. Tā vietā domā par to, ko tu tiešām gribi sagaidīt no savas dzīves.
• Sadali savu mērķi pakāpienu sērijās, fokusējoties uz tādu apakšmērķu radīšanu, kas ir konkrēti, izmērāmi un iekļaujas konkrētā laika periodā.
• Pastāsti saviem draugiem un ģimenei par saviem mērķiem. Visticamāk, varēsi saņemt atbalstu un palīdzību, lai izvairītos no neveiksmes.
• Regulāri atgādini sev par labumiem saistībā ar mērķu sasniegšanu – uzraksti sarakstu, cik daudz labāka kļūs tava dzīve, kad reiz sasniegsi savu mērķi.
• Apbalvo sevi ar kādu patīkamu sīkumu, kad sasniegta kāda no pakāpēm, tas palīdzēs saglabāt motivāciju un progresa izjūtu.
• Padari savus plānus un progresu konkrētus, veicot kladē pierakstus ar roku vai papildinot izveidoto tabulu datorā vai ziņojumu dēli ar grafiku vai attēliem.
• Rēķinies, ka laiku pa laikam vari atgriezties pie vecajiem ieradumiem. Uztver jebkuru neveiksmi kā pagaidu neizdošanos, nevis kā iemeslu, lai vispār atmestu ar roku mērķa īstenošanai.

Avots: www.nhs.uk