Eksperti kliedē sabiedrības mītus par cukura diabētu

Latvijā aptuveni 90 tūkstoši cilvēku slimo ar cukura diabētu un to skaits, nostiprinoties rietumnieciskajam dzīvesveidam, ik gadu pieaug, norāda eksperti, kuri  ikmēneša BENU Aptiekas rīkotā seminārā “Diabēts – mīti un patiesība” ietvaros diskutēja par sabiedrībā pastāvošajiem mītiem attiecībā uz diabētu, kā arī par saslimšanas riskiem un diabēta ārstēšanas iespējām.

Diabēts – rietumnieciskā dzīvesveida sekas

 P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas centra ambulatorās daļas vadītāja un Endokrinologu asociācijas prezidente Una Gailiša skaidro, ka visbiežāk ir sastopami divi cukura diabēta tipi. Viņa norāda, ka izplatītākais ir 2. tipa cukura diabēts, kura attīstību veicina neveselīgs, kalorijām piesātināts uzturs un pārāk maz fizisku aktivitāšu, kas pārsvarā ir saistīts ar rietumnieciskā dzīvesveida nostiprināšanos Latvijā.

Speciāliste uzsver, ka Latvijā aptuveni 90 tūkstoši cilvēku slimo ar cukura diabētu (galvenokārt 2. tipa), turklāt šī tipa diabēta slimnieku skaits ar katru gadu palielinās gan Latvijā, gan pasaulē. Savukārt ar 1. tipa diabētu var saslimt jebkura vecuma cilvēks, un slimības gadījumā pagaidām vienīgais ārstēšanas veids ir insulīna injekciju veikšana.

tipa diabēta galvenās pazīmes ir izteiktas slāpes, pārmērīga apetīte, svara zudums un bieža urinācija. Viņa uzsver, ka līdzīgi simptomi ir arī 2. tipa diabēta slimniekiem, tomēr šīs pazīmes nav tik izteiktas, kā rezultātā slimnieki bieži vien neapzinās slimības esamību un atklāj to tikai novēlotā stadijā, kad par vienīgo ārstēšanas metodi kļūst insulīna injekcijas.

Aicina rast motivāciju kustēties un nepārēsties

 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Endokrinoloģijas nodaļas virsmāsa un Latvijas Diabēta aprūpes māsu apvienības priekšsēdētāja Līga Ārente norāda, ka izvairīties no saslimšanas ar diabētu pamatā palīdz gudra ēdiena izvēle un regulāras fiziskās aktivitātes.

I.Ārente uzsver, ka diabēta pacients pats var darīt ļoti daudz, lai mazinātu slimības izpausmes, tomēr ir svarīgi, ka ārstēšanās process notiek, konsultējoties ar ārstu. Tomēr ikdienā 99 % laika pacients pavada bez veselības aprūpes speciālista klātbūtnes un ir atbildīgs par pieņemtajiem lēmumiem, tāpēc ļoti nozīmīga ir pacientu apmācība. Speciāliste ir pārliecināta, ka apmācības procesā diabēta aprūpes māsa un pacients ir kā divu ekspertu komanda, kas sadarbojas, lai mazinātu diabēta iespējamos riskus, proti, māsa nodrošina profesionālu informāciju par medikamentiem, diagnostiku un aprūpi, savukārt pacients labāk pārzina savas ārstēšanas iespējas, definē vēlmes un izklāsta vērtības. L. Ārente atgādina, ka ārstu un medmāsu uzdevums ir gan informācijas sniegšana un cilvēku izglītošana, gan arī pacientu motivēšana, lai uzlabotu piekopto dzīvesveidu.

Atbildes iespējams saņemt arī aptiekās

BENU Aptiekas farmaceite Anda Konone savā praksē novērojusi, ka diabēta pacienti kopumā ir pietiekami zinoši par nepieciešamajiem medikamentiem un slimības potenciālajiem riskiem. Viņa norāda uz tendenci, ka saistībā ar cukura diabētu aptieku vairāk apmeklē vecāka gadagājuma cilvēki. Viņi aptiekā regulāri vaicā par vēlamo dzīvesveidu, lai izvairītos no saslimšanas. Farmaceite uzsver – pārsvarā atbilde ir ļoti vienkārša: veselīgs uzturs un regulāras fiziskas aktivitātes. A. Konone aicina ikvienu vismaz reizi gadā veikt vispārējo asins analīzi, lai savlaicīgi atklātu slimību un varētu to veiksmīgāk ārstēt, kā arī atgādina, ka cukura līmeņa noteikšanu var veikt daudzās aptiekās uz vietas.

Kā rīkoties saslimšanas gadījumā?

 Endokrinologu asociācijas prezidente U. Gailiša skaidro, ka cilvēkam vispirms nepieciešams vērsties pie sava ģimenes ārsta un veikt analīzes. Ja 2. tipa diabēts ir atklāts ļoti savlaicīgi, tad pacients to var ierobežot ar veselīgas pārtikas lietošanu un aktīvu dzīvesveidu. Gadījumos, kad 2. tipa cukura diabēts ir atklāts novēloti, ir vēlams atrasties endokrinologa kontrolē un, iespējams, ārstēšana ir sarežģītāka – jālieto gan  tabletes, gan insulīna vai citu medikamentu injekcijas, lai panāktu normālu cukura līmeni asinīs. Savukārt 1. diabēta tipa gadījumos pacientam ir jānodrošina apmācība par insulīna injekciju veikšanu, injekciju apjomu, cukura līmeņa mērīšanu, pareizu uzturu un slimības kontroli.

I.Ārente piebilst, ka Latvijā darbojas vairāki valsts apmaksāti diabēta apmācības kabineti, kuros diabēta pacienti tiek izglītoti par ārstēšanās procesu un dzīvesveida korekciju. Tas ietver izpratni par veselīgu uzturu un regulārām fiziskajām aktivitātēm. Viņa aicina pacientus aktīvāk izmantot iespēju pieteikties pie ģimenes ārsta nosūtījumam uz tuvāko diabēta apmācības kabinetu, jo kabineti pašlaik nav pārslogoti un pakalpojums ir brīvi pieejams ikvienam. Farmaceite A. Konone norāda, ka arī aptiekās diabēta pacientiem tiek ieteikts apmeklēt diabēta apmācības kabinetus, kur speciālisti palīdz pacientiem iegūt skaidrību un pārliecību par savu nākotni.

Diabēta pacienta ikdiena

 Disciplīna, samērīgs uzturs un fiziskas aktivitātes ir pasākumu kopums, kas arī diabēta slimniekiem ļauj dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, uzsver U. Gailiša. Viņa norāda, ka 1. tipa diabēta gadījumā pacientiem ir jārēķinās ar regulārām injekcijām un cukura līmeņa mērīšanu, tomēr tas nav šķērslis sportam vai ģimenes veidošanai. Savukārt L. Ārente atklāj, ka pacientu ģimenes locekļi un tuvinieki nereti kļūst par “diabēta policiju”, izrādot pārāk aizbildniecisku attieksmi un tādējādi apgrūtinot dzīvi gan sev, gan slimniekam. Viņa norāda, ka ģimenē ir svarīgi, lai uz diabēta slimnieku netiktu izdarīts spiediens un veselīga dzīvesveida ieteikumus ievērotu visi.

No mītiem uz patiesību

 Laika gaitā sabiedrībā ir izveidojušies vairāki mīti par cukura diabēta cēloņiem un slimības izplatību. U. Gailiša atklāj, ka viens no populārākajiem mītiem ir saldumu aizstāšana ar fruktozi. Viņa norāda, ka arī augļos un dārzeņos ir cukurs, kas veicina slimības riskus. Savukārt L. Ārente brīdina, ka nepieciešams kritiski izvērtēt informāciju un neiekrist “uztura lamatās”, balstoties uz pieņēmumu, ka augļi un dārzeņi ir veselīgi, jāatceras, ka arī tie uzturā jālieto samērīgi. Abas ekspertes norāda, ka, piemēram, griķi, rīsi un auzu putra bieži vien tiek uztverti kā produkti, kas īpaši rekomendējami diabēta slimniekiem, un cilvēki neapzinās, ka arī šie produkti tomēr paaugstina cukura līmeni asinīs un ir lietojami mēreni. Speciālisti ir vienisprātis, ka cilvēks, tostarp diabēta slimnieks, var ēst visu, tomēr ir jāapzinās mēra sajūta un jāiepazīst savs organisms.