Ābolu ražas laiks – kas vērtīgs ābolos? Stāsta speciālisti
Ābolu ražas laiks rit pilnā sparā! Taču vai zināt, kādas veselīgas vielas satur āboli un kā tos izmanto farmācijā un skaistumkopšanā? Vairāk par ābolu vērtīgajām īpašībām stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Veselīgi – bet nav brīnumlīdzeklis!
Āboli tik tiešām ir bagāti ar dažādām vērtīgām vielām un vitamīniem. Kā stāsta klīniskā farmaceite I. Priedniece, 100 g ābolu satur tikai aptuveni 54 kcal, tie satur ūdeni, ogļhidrātus, pavisam nelielu daudzumu olbaltumvielu, taukvielas, šķiedrvielas, C, A, E un B grupas vitamīnus un minerālvielas – kāliju, dzelzi, kalciju, arī flavonoīdus un organiskās skābes. Turklāt ābolu miza arī ir šķiedrvielu avots, tāpēc, apēdot ābolu ar visu mizu, uzņemto šķiedrvielu daudzums būs lielāks nekā mizotam auglim. Āboli noder gan imūnsistēmai un vielmaiņai, gan kuņģa un zarnu traktam, kā arī sirds un asinsvadu sistēmas veselībai.
Āboli satur hlorogēnskābi – tā labvēlīgu ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, normalizē cukura līmeni asinīs, stiprina muskuļu un kaulu sistēmu, stāsta uztura speciāliste L. Sondore. Āboli satur arī kvercertīnu, florizīnu, katehīnu, kas ir spēcīgi antioksidanti. Antioksidantiem ir būtiska loma veselības saglabāšanā, tie palīdz organismam cīnīties ar brīvajiem radikāļiem un šūnu bojājumiem. Ābolos esošie antioksidanti nereti tiek uzskatīti par lielisku palīgu cīņā ar paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs. Taču ir jāsaprot, ka ar ābolu ēšanu vien holesterīna līmeni normalizēt neizdosies, uzsver L. Sondore. Te nozīmīgs būs veselīgs uzturs un atbilstošs fizisko aktivitāšu daudzums, kā arī atbilstoša ārsta noteikta terapija. Ir jāatceras, ka āboli ir veselīgi, bet tie nav brīnumlīdzeklis!
Savukārt ābolos esošās šķiedrvielas, pektīns, būs labs palīgs gremošanas traktam, stāsta uztura speciāliste L. Sonodre. Pektīns ir šķīstoša šķiedrviela, to izmanto resnās zarnas mikroorganismi, līdz ar to tiek labvēlīgi ietekmēta zarnas mikroflora. Pektīns būs arī citos augļos, bet ābolos tā koncentrācija ir lielāka.
Neēdiet bojātus
Lai arī āboli kopumā ir veselīgi, ir būtiski zināt, kā no tiem uzņemt visvairāk vērtīgo vielu un kādos gadījumos tie būs neveselīgi. Vislabāk ir sezonas laikā ēst svaigus ābolus, ar visu mizu, iesaka uztura speciāliste L. Sondore. Vērtīgās vielas augļos ir tieši zem miziņas – piemēram, kvercertīns, florizīns galvenokārt atrodas ābolu miziņā, tam ir svarīga loma veselības saglabāšanā, pretiekaisuma procesos. Ieteicamā augļu un ogu dienas deva ir 200–300 grami, līdz ar to tie ir divi–trīs āboli dienā, tāpēc ar apēsto augļu apjomu nevajadzētu pārspīlēt.
Taču, ja jums ir jutīgs gremošanas trakts, kairinātas zarnas sindroms vai reaģējat uz fruktozi – esiet uzmanīgi! Nereti kādam pēc ābolu apēšanas var būt vēdera pūšanās, gāzes un pat caureja. Šādos gadījumos ieteicams konsultēties ar ārstu par konkrēto gadījumu. Iespējams pie vainas ir šķiedrvielas, fruktoze, bet katrs gadījums ir individuāls.
Uzturā noteikti nevajadzētu lietot bojātus augļus, arī izgriežot bojāto vietu, uzsver uztura speciāliste. Bojātos augļos veidojas patulīns – dabīgas izcelsmes toksīns, kas izplatās pa visu augli un ir nemanāms mūsu acīm. Patulīns var būt sastopams pārtikas produktos, īpaši skābajos, piemēram, ābolos (arī tomātos un skābajās ogās, bet tur tam būs zemāka koncentrācija). Arī vārīt ievārījumus no bojātajiem augļiem nevajadzētu, jo patulīns karstumā nesadalās un paliek ēdienā. Šī paša iemesla dēļ bojātus ābolus neizmanto arī sulai un citu ēdienu un dzērienu pagatavošanai. Patulīns var iedarboties uz kuņģa un zarnu traktu, imūnsistēmu, nervu sistēmu un var veicināt kancerogēno slimību rašanos.
Āboli vitamīnos un skaistumkopšanas līdzekļos
Kā stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece, āboli ir populāra uztura bagātinātāju sastāvdaļa. Tā, piemēram, ābolu sulu un tās pulveri izmanto uztura bagātinātāju garšas uzlabošanai. Savukārt īpaši populāri ir uztura bagātinātāji ar ābolu sidra etiķi. Ābola sidra etiķi plaši izmanto uztura bagātinātājos gremošanas un vielmaiņas uzlabošanai, tauku šķelšanas veicināšanai un normālam organisma šķidrumu līdzsvaram. Ābolu sidra etiķi produktos mēdz kombinēt ar ārstniecības augu ekstraktiem, piemēram, artišoka un pieneņu vai citiem ekstraktiem. Savukārt kaltētus ābolus plaši izmanto vitamīnu tēju sastāvā, kas rudens vīrusu sezonā kļūst vēl aktuālākas. Farmaceite atgādina – uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
Tāpat ābolus bieži izmanto arī kosmētikas līdzekļos – serumos, skrubjos, pīlingos – labākam ādas izskatam, jo āboli ir bagāti ar antioksidantiem un dažādām aktīvām vielām, kas palīdz rūpēties par ādu un apgādāt to ar nepieciešamajām vielām.
Kā ābolus uzglabāt ziemai?
Svaigi āboli jāuzglabā vēsā vietā, kastēs, uzmanīgi liekot kārtās, 2–5 C grādu temperatūrā, iesaka uztura speciāliste L. Sondore. Ābolus var uzglabāt arī ledusskapī, jo istabas temperatūrā augļa miziņa bojājas un savīst.
Ērti uzglabāšanai ir kaltēti āboli. Mūsdienās ir pieejamas žāvēšanas ierīces, kurās liek plānās šķēlītēs sagrieztus ābolus. Bet, ja mājās ir malkas plīts – ābolus žāvē uz plīts virsmas. Taču jāatceras, ka žāvētajos augļos ir lielāka cukura koncentrācija un lielāks kilokaloriju daudzums – tāpēc tas ir našķis! Žāvētus ābolus var izmantot tējās, tie piešķirs burvīgu aromātu un garšu!
Augļi sezonā ir jāēd!
Izbaudiet ābolu ražas laiku! Pievienojiet ābolus dārzeņu salātiem – tie labi saderēs ar burkāniem, kāpostiem, kolrābjiem, seleriju, bietēm un citiem, iesaka L. Sondore. Pievienojiet skābākās šķirnes ābolus, gatavojot gaļu – sautējot, cepot! Gatavojiet pildītu vistu ar āboliem, sīpoliem un ķiplokiem vai pagatavojiet siltos vistu aknu salātus ar karamelizētiem āboliem.
Ābolu miziņas (no pašmāju augļiem) var sakaltēt un ziemā pievienot zāļu tējām. Rudenī pagatavojiet cepeškrāsnī ceptus ābolus ar brūklenēm – tos var pasniegt ar bezpiedevu jogurtu, medu un kanēli! Izmēģiniet ābolus arī ieskābēt.
Lai veselīgs ābolu laiks!
