PlikpaurÄ«ba un matu izkriÅ”ana vÄ«rieÅ”iem ā ko darÄ«t?
Vairāk nekā 50% vīriešu vecumā pēc 50 gadiem ir novērojama dažādu pakāpju matu izkrišana, taču stresa, apkārtējās vides un citu faktoru ietekmē ...
01.07.2020.
01.07.2020.
Pirms ļaujies saules mÄ«lÄ«gajÄm buÄÄm, rÅ«pÄ«gi izpÄti savas dzimumzÄ«mes un iegÄdÄjies saules aizsargkrÄmu.
Vairums dzimumzÄ«mju ir labdabÄ«gi veidojumi, un to skaitu parasti nosaka iedzimtÄ«ba. Vieniem dzimumzÄ«mes ir jau kopš pirmajÄm mūža dienÄm, citiem attÄ«stÄs dzÄ«ves laikÄ, un ir pilnÄ«gi normÄli, ja gadu gaitÄ to skaits palielinÄs. TaÄu jÄsaprot kÄda likumsakarÄ«ba: jo mÄs vairÄk sauļojamies, vienalga – solÄrijÄ vai saulÄ –, jo vairÄk dzimumzÄ«mju mums bÅ«s. KÄpÄc? SpÄja nosauļoties ir Ädas aizsargmehÄnisms pret saules stariem. ÄdÄ atrodas Ä«pašas šÅ«nas – melanocÄ«ti, kas ražo pigmentu melanÄ«nu, tas aizsargÄ mÅ«s no noteikta daudzuma ultravioletÄ starojuma. TÄ kÄ LatvijÄ saulÄ«te mÅ«s nelutina un ultravioletie stari sevišÄ·i neapdraud, mÅ«su melanocÄ«ti ir diezgan kÅ«tri. TaÄu ilgstoša atrašanÄs saulÄ tos piespiež darboties pastiprinÄti, un dzimumzÄ«mÄ«tes ir nekas cits kÄ melanocÄ«tu ražotÄ pigmenta sakopojumi.
KÄpÄc pÄrspÄ«lÄta sauļošanÄs ir tik kaitÄ«ga, it sevišÄ·i tiem, kurus daba apveltÄ«jusi ar bÄlu Ädas krÄsu un gaišiem vai rudiem matiem? TÄpÄc, ka melanÄ«ns netiek galÄ ar visiem ultravioletajiem stariem un to kaitÄ«gÄ darbÄ«ba uzkrÄjas šÅ«nÄs. LÄ«dz ar to saules ietekmÄ melanocÄ«ti var sÄkt nepareizi dalÄ«ties un rasties citas reakcijas. Viena no tÄm ir liels dzimumzÄ«mju skaits. Un, jo vairÄk dzimumzÄ«mju, jo lielÄks risks, ka kÄda no tÄm var kļūt aktÄ«va jeb atipiska, kas ir vÄža priekšvÄstnesis. TÄpÄc tiem, kam ir vairÄk nekÄ divdesmit dzimumzÄ«mju, turklÄt, ja kÄdreiz bijuši saules apdegumi, noteikti vajadzÄtu katru gadu aiziet pie speciÄlista – vislabÄk pie onkologa – dzimumzÄ«mes pÄrbaudÄ«t, lai viÅš izvÄrtÄ situÄciju un pasaka, vai ir vai nav risks kÄdai dzimumzÄ«mÄ«tei pÄrvÄrsties un kļūt potenciÄli bÄ«stamai. Runa ir par gudru profilaksi.
Visu, ko mÄs, Ärsti, pÄrbaudes laikÄ redzam ar neapbruÅotu aci, var iedalÄ«t tikai divÄs grupas: patÄ«k – nepatÄ«k, labs – slikts, labs – aizdomÄ«gs… TaÄu tas ir pÄrÄk subjektÄ«vs lÄmums. Proti, ja Ärstam pieredze ir liela, ja viÅš skatÄs Ädas veidojumus katru dienu, viÅš arÄ« kļūdÄs retÄk. Bet… ja nu ne? TÄpÄc dzimumzÄ«mes noteikti jÄapskata ar dermatoskopu. Tas ir mazs rokÄ turams aparÄtiÅš kÄ palielinÄmais stikls, kas dzimumzÄ«mi ne tikai divdesmit reižu palielina, bet ar speciÄlu apgaismošanu ļauj Ärstam saskatÄ«t to, kas notiek Ädas dziļÄkajos slÄÅos.
Visas dzimumzÄ«mes, ko skata ar dermatoskopu, Ärsti nosacÄ«ti iedala trÄ«s grupas.
ZaļÄ. TÄs ir absolÅ«ti nekaitÄ«gas dzimumzÄ«mes, kas traucÄ vien no estÄtiskÄ viedokļa. Tad cilvÄks pats izlemj, vai no tÄm atbrÄ«voties vai ne.
DzeltenÄ. DzimumzÄ«mes, kas tÅ«lÄ«t nav jÄlikvidÄ, bet regulÄri jÄnovÄro (pirmÄ kontrole parasti ir pÄc trim mÄnešiem, nÄkamÄ pÄc pusgada un tad vienreiz gadÄ) un jÄsargÄ no pastiprinÄtas saules iedarbÄ«bas.
SarkanÄ. Kad tapis skaidrs, ka dzimumzÄ«mÄ notikušas ļaundabÄ«gas izmaiÅas, tÄ ar steigu jÄlikvidÄ. Ja pacients negrib nekÄdus riskus un piekrÄ«t operÄcijai uzreiz, mÄs nekavÄjoties to arÄ« plÄnojam – nÄkamnedÄļ vai pÄc divÄm nedÄļÄm.
Ir arÄ« tÄdas dzimumzÄ«mes, kas atrodas uz robežas. Ja ir starp zaļo un dzelteno, tÄs vienkÄrši jÄuzmana. TaÄu, ja dzimumzÄ«me ir uz robežas starp dzelteno un sarkano, tad vairs nav, ko domÄt – jÄgriež laukÄ. LabÄk izoperÄt labdabÄ«gu veidojumu, nevis gaidÄ«t, ka tas pÄrtop ļaundabÄ«gÄ. Noteikti vajag izÅemt arÄ« tÄs dzimumzÄ«mes, kas regulÄri tiek kairinÄtas, noberztas, traumÄtas – ar krÅ«šturu lencÄ«tÄm, apkaklÄ«tÄm, skujoties, Ä·emmÄjoties… Jo pastÄv lielÄks risks, ka tÄ varÄtu pÄriet ļaundabÄ«gÄ formÄ. PatiesÄ«bÄ dermatoskopija ir izmeklÄšanas iespÄja, lai atlasÄ«tu pacientus, kuriem patiešÄm vajadzÄ«ga operÄcija. PiemÄram, SpÄnijÄ, kur dermatoskopija ir ļoti attÄ«stÄ«ta, kontrolÄjot paaugstinÄta riska grupu – tÄtad cilvÄkus, kuriem ir tiešÄm augsts risks saslimt ar Ädas vÄzi, nevajadzÄ«go operÄciju skaitu izdevies samazinÄt divdesmit reižu.
ArÄ« LatvijÄ, ja cilvÄki regulÄri ietu pie Ärsta, bÅ«tu iespÄjams pamanÄ«t mazas izmaiÅas un operÄciju piedÄvÄt laikus – proti, nepiedÄvÄt uzreiz.
KÄpÄc tas ir tik svarÄ«gi? Ja runa ir par vienu aizdomÄ«gu veidojumu, tam varbÅ«t arÄ« nav tik liela nozÄ«me, jo – bÅ«s viena operÄcija, visticamÄk, ambulatori vietÄjÄ narkozÄ, bÅ«s viena brÅ«ce, un, lai gan visai dziļa, jo dzimumzÄ«me jÄizgriež ar sakni, tÄ, visticamÄk, skaisti sadzÄ«s un paliks maza, gluda, gandrÄ«z nemanÄma rÄtiÅa. TaÄu pavisam cita situÄcija veidojas tad, ja cilvÄkam ir desmit veidojumi un visi aizdomÄ«gi, un visi drošÄ«bas dÄļ jÄizÅem. Bet vÄl sliktÄka kombinÄcija, ja rÄtas dzÄ«st slikti – ja cilvÄkam ir nosliece uz keloÄ«diem, saistaudu izaugumiem vai arÄ« visas nelÄgÄs dzimumzÄ«mÄ«tes atrodas uz sejas… Tad izvÄle starp operÄciju un neoperÄšanas risku ir ļoti sarežģīta. Bet, izmantojot dermatoskopiju, ir iespÄjams pareizi noteikt diagnozi un piedÄvÄt operÄciju vienÄ«gi tad, kad dzimumzÄ«me tiešÄm ir ļoti bÄ«stama – tÄ varÄtu pÄriet ļaundabÄ«gÄ formÄ.
TÄpÄc papildus dermatoskopijai ir arÄ« citi izmeklÄjumi – Ä·ermeÅa kartes veidošana. Proti, pÄc noteiktas shÄmas fotografÄ visu Ä·ermeni, iegÅ«tos attÄlus ievada datorÄ un datus saglabÄ. NÄkamajÄ reizÄ, kad pacients apmeklÄ Ärstu, tos ar speciÄlu programmu var salÄ«dzinÄt ar jaunÄkajiem datiem – datorprogramma fiksÄ gan radušÄs izmaiÅas jau esošajÄm dzimumzÄ«mÄm, gan parÄda dzimumzÄ«mes, kuras radušÄs no jauna. MainÄ«gÄs un aizdomÄ«gÄs dzimumzÄ«mes tad var izpÄtÄ«t sÄ«kÄk ar dermatoskopu.
VÄl iespÄjams papildus izmantot digitÄlo dermatoskopiju – tÄtad parastajam dermatoskopam pievienots arÄ« fotoaparÄts, kas fiksÄ dzimumzÄ«mes attÄlu.
TÄpat dzimumzÄ«mes var pÄrbaudÄ«t ar siaskopu – tas ir skeneris ar dažÄda garuma lÄzerstariem. Ar šo metodi nosaka, cik lielÄ mÄrÄ dzimumzÄ«mÄ koncentrÄjušies asinsvadi un saistaudi, kÄ arÄ« dzimumzÄ«mes dziļumu. Proti, pigmentam ir arÄ« neredzamÄ daļa, kas atrodas zem Ädas, un, ja dzimumzÄ«me ir aizdomÄ«ga, Ä·irurga uzdevums ir to izgriezt ar visu sakni. PretÄjÄ gadÄ«jumÄ tÄ var atjaunoties, tikai nu jau ļaundabÄ«ga, jo tikusi sakairinÄta. VÄl modernÄka metode ir skenÄšana ar konfokÄlo lÄzera mikroskopu, kas dzimumzÄ«mi izpÄta, ja tÄ drÄ«kst sacÄ«t, pa šÄ·ÄlÄ«tÄm, analizÄjot to pat šÅ«nu lÄ«menÄ«.
Vairāk nekā 50% vīriešu vecumā pēc 50 gadiem ir novērojama dažādu pakāpju matu izkrišana, taču stresa, apkārtējās vides un citu faktoru ietekmē ...
Paštonējošie kosmētikas līdzekļi var būt lielisks risinājums, lai iegūtu zeltaināku ādas toni, nepakļaujot ādu kaitīgajiem saules stariem. Vasarā ...
Tas, kādas uzacu un skropstu formas tiek uzskatītas par gaumīgām un skaistām, nemitīgi mainās laika gaitā. Tomēr viens ir skaidrs ...