Ādas kopšana pavasarī – kas jāņem vērā?
Atnākot pavasarim, mainās ne vien laikapstākļi, bet arī mūsu ādas vajadzības. Kā pareizi kopt ādu pavasara mainīgajos laikapstākļos, ...
01.07.2020.
01.07.2020.
Pirms ļaujies saules mīlīgajām bučām, rūpīgi izpēti savas dzimumzīmes un iegādājies saules aizsargkrēmu.
Vairums dzimumzīmju ir labdabīgi veidojumi, un to skaitu parasti nosaka iedzimtība. Vieniem dzimumzīmes ir jau kopš pirmajām mūža dienām, citiem attīstās dzīves laikā, un ir pilnīgi normāli, ja gadu gaitā to skaits palielinās. Taču jāsaprot kāda likumsakarība: jo mēs vairāk sauļojamies, vienalga – solārijā vai saulē –, jo vairāk dzimumzīmju mums būs. Kāpēc? Spēja nosauļoties ir ādas aizsargmehānisms pret saules stariem. Ādā atrodas īpašas šūnas – melanocīti, kas ražo pigmentu melanīnu, tas aizsargā mūs no noteikta daudzuma ultravioletā starojuma. Tā kā Latvijā saulīte mūs nelutina un ultravioletie stari sevišķi neapdraud, mūsu melanocīti ir diezgan kūtri. Taču ilgstoša atrašanās saulē tos piespiež darboties pastiprināti, un dzimumzīmītes ir nekas cits kā melanocītu ražotā pigmenta sakopojumi.
Kāpēc pārspīlēta sauļošanās ir tik kaitīga, it sevišķi tiem, kurus daba apveltījusi ar bālu ādas krāsu un gaišiem vai rudiem matiem? Tāpēc, ka melanīns netiek galā ar visiem ultravioletajiem stariem un to kaitīgā darbība uzkrājas šūnās. Līdz ar to saules ietekmē melanocīti var sākt nepareizi dalīties un rasties citas reakcijas. Viena no tām ir liels dzimumzīmju skaits. Un, jo vairāk dzimumzīmju, jo lielāks risks, ka kāda no tām var kļūt aktīva jeb atipiska, kas ir vēža priekšvēstnesis. Tāpēc tiem, kam ir vairāk nekā divdesmit dzimumzīmju, turklāt, ja kādreiz bijuši saules apdegumi, noteikti vajadzētu katru gadu aiziet pie speciālista – vislabāk pie onkologa – dzimumzīmes pārbaudīt, lai viņš izvērtē situāciju un pasaka, vai ir vai nav risks kādai dzimumzīmītei pārvērsties un kļūt potenciāli bīstamai. Runa ir par gudru profilaksi.
Visu, ko mēs, ārsti, pārbaudes laikā redzam ar neapbruņotu aci, var iedalīt tikai divās grupas: patīk – nepatīk, labs – slikts, labs – aizdomīgs… Taču tas ir pārāk subjektīvs lēmums. Proti, ja ārstam pieredze ir liela, ja viņš skatās ādas veidojumus katru dienu, viņš arī kļūdās retāk. Bet… ja nu ne? Tāpēc dzimumzīmes noteikti jāapskata ar dermatoskopu. Tas ir mazs rokā turams aparātiņš kā palielināmais stikls, kas dzimumzīmi ne tikai divdesmit reižu palielina, bet ar speciālu apgaismošanu ļauj ārstam saskatīt to, kas notiek ādas dziļākajos slāņos.
Visas dzimumzīmes, ko skata ar dermatoskopu, ārsti nosacīti iedala trīs grupas.
Zaļā. Tās ir absolūti nekaitīgas dzimumzīmes, kas traucē vien no estētiskā viedokļa. Tad cilvēks pats izlemj, vai no tām atbrīvoties vai ne.
Dzeltenā. Dzimumzīmes, kas tūlīt nav jālikvidē, bet regulāri jānovēro (pirmā kontrole parasti ir pēc trim mēnešiem, nākamā pēc pusgada un tad vienreiz gadā) un jāsargā no pastiprinātas saules iedarbības.
Sarkanā. Kad tapis skaidrs, ka dzimumzīmē notikušas ļaundabīgas izmaiņas, tā ar steigu jālikvidē. Ja pacients negrib nekādus riskus un piekrīt operācijai uzreiz, mēs nekavējoties to arī plānojam – nākamnedēļ vai pēc divām nedēļām.
Ir arī tādas dzimumzīmes, kas atrodas uz robežas. Ja ir starp zaļo un dzelteno, tās vienkārši jāuzmana. Taču, ja dzimumzīme ir uz robežas starp dzelteno un sarkano, tad vairs nav, ko domāt – jāgriež laukā. Labāk izoperēt labdabīgu veidojumu, nevis gaidīt, ka tas pārtop ļaundabīgā. Noteikti vajag izņemt arī tās dzimumzīmes, kas regulāri tiek kairinātas, noberztas, traumētas – ar krūšturu lencītēm, apkaklītēm, skujoties, ķemmējoties… Jo pastāv lielāks risks, ka tā varētu pāriet ļaundabīgā formā. Patiesībā dermatoskopija ir izmeklēšanas iespēja, lai atlasītu pacientus, kuriem patiešām vajadzīga operācija. Piemēram, Spānijā, kur dermatoskopija ir ļoti attīstīta, kontrolējot paaugstināta riska grupu – tātad cilvēkus, kuriem ir tiešām augsts risks saslimt ar ādas vēzi, nevajadzīgo operāciju skaitu izdevies samazināt divdesmit reižu.
Arī Latvijā, ja cilvēki regulāri ietu pie ārsta, būtu iespējams pamanīt mazas izmaiņas un operāciju piedāvāt laikus – proti, nepiedāvāt uzreiz.
Kāpēc tas ir tik svarīgi? Ja runa ir par vienu aizdomīgu veidojumu, tam varbūt arī nav tik liela nozīme, jo – būs viena operācija, visticamāk, ambulatori vietējā narkozē, būs viena brūce, un, lai gan visai dziļa, jo dzimumzīme jāizgriež ar sakni, tā, visticamāk, skaisti sadzīs un paliks maza, gluda, gandrīz nemanāma rētiņa. Taču pavisam cita situācija veidojas tad, ja cilvēkam ir desmit veidojumi un visi aizdomīgi, un visi drošības dēļ jāizņem. Bet vēl sliktāka kombinācija, ja rētas dzīst slikti – ja cilvēkam ir nosliece uz keloīdiem, saistaudu izaugumiem vai arī visas nelāgās dzimumzīmītes atrodas uz sejas… Tad izvēle starp operāciju un neoperēšanas risku ir ļoti sarežģīta. Bet, izmantojot dermatoskopiju, ir iespējams pareizi noteikt diagnozi un piedāvāt operāciju vienīgi tad, kad dzimumzīme tiešām ir ļoti bīstama – tā varētu pāriet ļaundabīgā formā.
Tāpēc papildus dermatoskopijai ir arī citi izmeklējumi – ķermeņa kartes veidošana. Proti, pēc noteiktas shēmas fotografē visu ķermeni, iegūtos attēlus ievada datorā un datus saglabā. Nākamajā reizē, kad pacients apmeklē ārstu, tos ar speciālu programmu var salīdzināt ar jaunākajiem datiem – datorprogramma fiksē gan radušās izmaiņas jau esošajām dzimumzīmēm, gan parāda dzimumzīmes, kuras radušās no jauna. Mainīgās un aizdomīgās dzimumzīmes tad var izpētīt sīkāk ar dermatoskopu.
Vēl iespējams papildus izmantot digitālo dermatoskopiju – tātad parastajam dermatoskopam pievienots arī fotoaparāts, kas fiksē dzimumzīmes attēlu.
Tāpat dzimumzīmes var pārbaudīt ar siaskopu – tas ir skeneris ar dažāda garuma lāzerstariem. Ar šo metodi nosaka, cik lielā mērā dzimumzīmē koncentrējušies asinsvadi un saistaudi, kā arī dzimumzīmes dziļumu. Proti, pigmentam ir arī neredzamā daļa, kas atrodas zem ādas, un, ja dzimumzīme ir aizdomīga, ķirurga uzdevums ir to izgriezt ar visu sakni. Pretējā gadījumā tā var atjaunoties, tikai nu jau ļaundabīga, jo tikusi sakairināta. Vēl modernāka metode ir skenēšana ar konfokālo lāzera mikroskopu, kas dzimumzīmi izpēta, ja tā drīkst sacīt, pa šķēlītēm, analizējot to pat šūnu līmenī.
Atnākot pavasarim, mainās ne vien laikapstākļi, bet arī mūsu ādas vajadzības. Kā pareizi kopt ādu pavasara mainīgajos laikapstākļos, ...
Arī nobriedusi āda ir skaista āda! Sievietes, kas par sevi rūpējas, ir skaistas jebkurā vecumā. Lai to panāktu, nav jāiegulda ...
Āda ap acīm ir jutīgāka un plānāka nekā pārējā sejas āda, tādēļ ir svarīgi zināt, kā par to pareizi rūpēties. ...