Pirmā skolas diena – speciālistu padomi veiksmīgam sākumam

Pirmā skolas diena ir satraucošs, prieka, satraukuma, gaidu un visdažādāko emociju pilns mirklis. Gan vecākiem, gan bērniem ir daudz domu un emociju, kā arī jaunu pienākumu. Kā palīdzēt bērnam veiksmīgi uzsākt skolas gaitas? Konsultē psihoterapeits Andris Veselovskis un BENU Aptiekas farmaceite Sintija Jureviča.

Bērnam uzsākot pirmās skolas gaitas, gan pats bērns, gan viņa vecāki var just daudz spēcīgu emociju – prieku, bailes, satraukumu, cerības, dusmas, skaidro psihoterapeits A. Veselovskis. Ir jāpalīdz bērnam tikt galā ar savām emocijām. Ja bērns baidās – iedrošināt, ja neredz skolai jēgu – palīdzēt atrast motivāciju.

Arī vecākiem šis brīdis ir satraucošs, taču jāatceras, ka nevajadzētu uzvelt bērniem savas emocijas. Ja vecākiem skola raisījusi bailes un negatīvas emocijas, nevajadzētu biedēt ar to bērnu. Ja vecāki baidās, ka bērnam slikti ies skolā, nevajag bērnu jau iepriekš sabiedēt ar tādu varbūtību un savām negatīvajām ekspektācijām. Vienlaikus nevajag bērnam likt justies labi, ja viņš jūt satraukumu vai bailes. Ir jāpieņem emocijas, kādas tās ir, un jāpalīdz tikt ar tām galā, uzsver psihoterapeits.

Veiksmīgam sākumam

Ir jāpalīdz bērnam veiksmīgi uzsākt un izdzīvot nākamo dzīves posmu, stāsta psihoterapeits A. Veselovskis. Skolas pieredzei būtu jāpalīdz bērnam pieaugt, kļūt stiprākam, iegūt zināšanas. Vecāku attieksmei būtu jābūt iedrošinošai, motivējošai, palīdzošai, uzsverot komunikācijā ar bērnu šādus aspektus:

• skolā varēsi uzzināt daudz ko interesantu;
• skolā var satikt jaunus draugus;
• ejot skolā, tu kļūsi stiprāks un gudrāks un mācīsies sadzīvot ar cilvēkiem;
• skolā iegūsi jaunas zināšanas un varēsi mācīties pārvarēt grūtības;
• skolā būs daudz interesantu piedzīvojumu.

Veselīga mērķu izvirzīšana

Emociju virpulī un pirmsskolas steigā reizēm varam neaizdomāties, ko nevajadzētu teikt bērniem pirms skolas gaitu uzsākšanas. Psihoterapeits A. Veselovskis iesaka izvairīties no savu mērķu uzspiešanas bērnam, kas bieži vien var notikt arī neapzināti. Piemēram, nevajag prasīt, lai bērns obligāti ir teicamnieks vai sasniedz kādus citus striktus rādītājus.

Taču kādus mērķus būtu veselīgāk izvirzīt? Ko bērns varētu sasniegt, izejot cauri skolas pieredzei? Kā skaidro speciālists, bērns varētu kļūt fiziski un emocionāli stiprāks. Varētu iemācīties sadarboties ar citiem bērniem un skolotājiem. Tāpat skolā var iemācīties pārvarēt konfliktsituācijas, uztrenēt sevi, izejot cauri grūtībām. Bērnam būtu jāiemācās pateikt un aizstāvēt savu viedokli. Būtu jāiegūst zināšanas par to, kā darbojas pasaule, un jāiegūst pamatzināšanas dažādos priekšmetos. Jāiemācās meklēt informāciju, patstāvīgi veikt darbus un paveikt uzdevumus līdz galam. Obligāta ir fiziska aktivitāte, lai bērns būtu fiziski stiprs un vesels.

Noteikti ir jāpalīdz bērnam pārvarēt emocionālas grūtības. Tādēļ ir regulāri jāseko līdzi tam, lai bērns justos pietiekami apmierināts ar sevi un dzīvi. Visam būtu jābūt līdzsvarā – mācības ar interesi, atpūta, fiziskas aktivitātes, komunikācija ar draugiem. Bērns tiks traumēts, ja viņam būs pārslodze, uzsver psihoterapeits A. Veselovskis. Vienlaikus bērns izaugs vājš, ja nebūs pietiekami noslogots. Nevajag sargāt bērnu no grūtībām, taču nevajag arī pārāk izlutināt.

Socializācijas process

 Viena no būtiskajām pamatlietām, ko bērnam sniedz skolas pieredze, ir socializācijas process un attiecību veidošana ar vienaudžiem, skolas biedriem. Kam pievērst uzmanību, lai tās veidotos veiksmīgi? A. Veselovskis skaidro –  ja vecāki paši mācēs komunicēt savā starpā un ar bērnu, bērns to iemācīsies automātiski, ģimenē. Taču, ja skolā rodas problēmas, ir jāpalīdz! Jāpavada laiks kopā ar bērnu, lai bērns varētu izstāstīt, kā viņam iet un kopā varētu apspriest, kā labāk tikt galā ar grūtībām. Kopā pavadītais laiks, piemēram, ejot uz sporta zāli, peldoties, ejot uz teātri, ceļojot – ir universālas zāles, kas pasargā no dažādām likstām un ļauj risināt dažādus problēmjautājumus.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite S. Jureviča iesaka – tuvojoties jaunajam mācību gadam, vecākiem ir īpaši svarīgi pievērst uzmanību bērna veselīgam dzīves ritmam, lai rudeni un skolas laiku varētu sagaidīt labā formā un noskaņojumā. Galvenie punkti ir šādi:

1. Ēdienkartes sabalansēšana. Tai jābūt bagātai ar olbaltumvielām, tādēļ ieteicams tajā iekļaut gaļas buljonus un zupas, jūras veltes un gadalaikiem atbilstošos augļus un ogas. Savukārt iestājoties rudenīgākam laikam, imunitāti palīdzēs stiprināt cidonijas, plūškoka augļi, āboli un citi vietējie augļi.
2. Miega režīma sakārtošana. Ir jādodas gulēt laicīgi, kā arī divas stundas pirms nakts miera ieteicams atteikties no viedierīcēm.
3. Fiziskas aktivitātes. Tās ne vien stiprina ķermeni, bet arī palīdz atbrīvoties no stresa un trauksmes.
4. Svaigs gaiss. Dienā ieteicams ārpus telpām uzturēties 2-3 stundas, piemēram, dodoties pastaigās, velobraucienos un citās aktivitātēs.
5. Satraukuma mazināšana. Ar bērnu ir ļoti svarīgi runāties – jāizstāsta, kāpēc skola ir svarīga un vajadzīga. Ja skolā gadīsies satraucoša situācija, to jācenšas pārrunāt, lai uzzinātu, kā veiksmīgi to atrisināt. Taču, ja gadās izteikta nervozitāte – vakaros var iedzert nomierinošu kumelīšu tēju, var arī lietot magniju saturošus preparātus.
6. Imunitātes stiprināšana. Atgādiniet bērnam, cik svarīgi ir ievērot personīgo higiēnu (roku mazgāšana, pareiza šķaudīšana, klepošana u. tml.), kā arī pēc iespējas izmantot vasaras augļus, dārzeņus, rudens veltes dabīgā C vitamīna uzņemšanai. Ja tomēr gadās saslimt, aptiekas sortimentā ir pieejami imunitāti stiprinoši vitamīni un sīrupi – piemērotāko jums ieteiks ārsts vai farmaceits.

Veiksmīgu, interesantu un jaunām zināšanām piepildītu jauno mācību gadu!