Iesnas, niezoša rīkle, klepus – atkal saaukstēšanās vai alerģija?
Iestājoties pavasarim, kļūst aktuāli jautājumi par putekšņu alerģijām. Kas jāņem vērā, sagaidot pavasari, kā atšķirt alerģijas simptomus no ...
02.07.2020.
02.07.2020.
Karstums ir kā pātaga sirdij. Uzmanies!
Jūt jau 25 grādus Pat vesela cilvēka sirds sāk darboties citādi, kad āra gaisa temperatūra sasniedz plus 25 grādus. Bet vēl vairāk organisma izmaiņas pastiprina jūras tuvums un tās radītais mitrums, kas sevišķi jūtams Rīgā, kā arī bezvējš. Kopumā tas rada siltumnīcas klimatu, kas organismam liek strādāt ar lielāku jaudu. Ja gaisa temperatūra pārsniedz 30 grādu robežu, tas vairs nav patīkami. Protams, laukos, tālāk no jūras, svelmi izturēt ir vieglāk.
Karstuma ietekmei sevišķi pakļauti mazi bērni līdz divu gadu vecumam, tāpat arī cilvēki pēc 70 gadu vecuma un tie, kuriem ir hroniskas sirds slimības, piemēram, sirds mazspēja, dažādas sirds vārstuļu kaites, pārciests infarkts. Uzmanīgiem jābūt ļaudīm ar palielinātu ķermeņa svaru un tiem, kuriem ir paaugstināts holesterīna līmenis vai paaugstināts asinsspiediens (139/89 ir pēdējā pieļaujamā norma).
Karstā laikā organismam jāatvēsinās, tāpēc pastāv vairāki mehānismi, kas šo atvēsināšanos ieslēdz. Viens no tiem ir paātrināta sirds darbība – sirdij ir lielāka slodze, tā ātrāk skrien, cilvēks vairāk svīst un tādējādi ķermeni atvēsina. Kamēr tas notiek īslaicīgi un pāriet pats no sevis, viss kārtībā, taču vienmēr jāskatās individuāli – kas vienam ir norma, otram jau slimības simptoms. Piemēram, ja cilvēkam karstā laikā vienmēr sāp galva, jābūt piesardzīgam – varbūt ir paaugstināts asinsspiediens. Ja tas ir kopā ar paātrinātu sirds darbību, tā jau ir liela slodze asinsvadiem, kas var neizturēt un plīst, sevišķi karstā laikā. Ja sirsniņa pēc fiziskas slodzes skrien kādu laiku – tas ir normāli, bet, ja tā nerimstas arī pēc desmit un piecpadsmit minūtēm, iespējams, ir kāda asinsvadu vai asinsspiediena problēma. Tāpēc karstā vasarā vajadzētu sekot līdzi savam pulsam un asinsspiedienam.
Sevišķi piesardzīgiem vasarā jābūt cilvēkiem, kuriem jau diagnosticēta kāda sirds slimība. Vislabāk karstā dienā ārā nedoties vispār, taču, ja tas nav iespējams, laukā no mājas jāiet tikai ar apsegtu galvu. Prātīgāk izvēlēties ceļa ēnas pusi vai ielu, kur ir koki, vai namu nojumes – galvenais, izvairīties no tiešiem saules stariem. Ja ceļā jādodas ar sabiedrisko transportu un pienākušais autobuss ir pārpildīts, labāk nebraukt un pagaidīt nākamo. Noteikti pietiekamā daudzumā jālieto ūdens!
Cilvēkiem, kas dzīvo mājās, sevišķi gados vecākiem, vajadzētu regulāri vēdināt telpas, var pat uztaisīt caurvēju vai ieslēgt ventilatoru – galvenais, lai nav sasmacis gaiss. Logus ieteicams aizklāt ar tumšiem aizkariem, pie logiem var pielīmēt gaismu atstarojošas plēves.
Labi atvēsina duša vai vienkārša sejas un kakla noskalošana ar ūdeni – pēc tā nevajag noslaucīties, bet ļaut, lai nožūst dabiski. Padzerties, lai gan neslāpst! Tāpat noteikti jāatceras, ka ir jālieto zāles, kuras ārsts ir nozīmējis, un, ja iespējams, pamērīt asinsspiedienu. Daļai cilvēku vasarā vienmēr ir zemāks asinsspiediens nekā ziemā, tāpēc viņiem nepieciešama mazāka zāļu deva.
Stabilas slodzes stenokardijas pacienti, pat ja asinsvads sirdī sašaurinājies par 50–60 procentiem, lietojot zāles, ar to var labi sadzīvot, jo asinis tiek sašaurinājumam cauri un sirds saņem skābekli. Bet – tikko sākas neliela slodze (nevajag pat kustēties, slodzi rada karstums telpā vai ārā), sirds muskulis sāk strādāt daudz intensīvāk, sašaurinātais asinsvads vairs nespēj tikt galā ar tādu slodzi un sākas stenokardijas lēkme.
Kas jādara? Apsēdies ēnā un centies dziļi elpot, nomierināties. Stenokardijas lēkmes novēršanai liec lietā savas recepšu zāles: vai nu nitrosorbītu, vai nitroglicerīnu zem mēles. Svarīgākais – neļaut lēkmei turpināties pārāk ilgi.
Arī tiem, kam sirds vesela, vasarā iespējama hipertermija – pārkaršana. Tai ir trīs stadijas:
Karstuma stress – tas ir bijis teju katram, kad karstā laikā paātrinās sirds darbība, paaugstinās asinsspiediens, var būt galvassāpes vai reiboņi, vai pat īslaicīgs ģībonis, kadcilvēks izteiktāk svīst, varbūt viņam metas tumšs gar acīm. Tā parasti notiek, ja tiešo saules staru ietekmē uzturas vairākas stundas. Tautā to sauc par karstuma dūrienu, bet pirmajāfāzē tas ir karstuma stress.
Izsīkuma fāze rodas, ja, neņemot vērā iepriekšējos simptomus, cilvēks joprojām uzturas saulē, pludmalē stundām ilgi spēlē bumbu un nepadzeras. Tad ķermeņa temperatūra var uzkāpt pat līdz 39 grādiem, var parādīties roku un kāju tūska, lai gan šķidruma uzņemts maz. Var sākties galvassāpes, slikta dūša, varbūt pat vemšana, ģībonis, īslaicīgi krampji. Šādā situācijā jāsauc neatliekamā palīdzība, jo sirds vēl strādā, taču, nesaņemot atbilstošu palīdzību, tā var arī neizturēt.
Īstais karstuma dūriens, kad ķermeņa temperatūra pārsniedz 40 grādus, āda ir sausa, nav šķidruma, kam iztvaikot, cilvēks bieži nonāk komā. Par laimi,Latvijā līdz šai stadijai nonāk reti kurš, jo tomēr nedzīvojam tuksneša zonā.
Nekad nedod savu nitroglicerīna tabletīti citam, kas ir savārdzis no karstuma un kam kļuvis slikti ar sirdi, jo tu jau nezini – varbūt viņam ir ļoti zems asinsspiediens. Bet nitroglicerīns strauji paplašina asinsvadus rokās un kājās, tāpēc asinsspiediens pazeminās vēl vairāk,un viņam tas var tikai kaitēt.
Iestājoties pavasarim, kļūst aktuāli jautājumi par putekšņu alerģijām. Kas jāņem vērā, sagaidot pavasari, kā atšķirt alerģijas simptomus no ...
Kopumā 53% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kuri cieš no urīna nesaturēšanas, norādījuši, ka neko nedara, lai šo problēmu risinātu, secināts TENA zīmola ...
Ik gadu 3. martā tiek atzīmēta Pasaules dzirdes diena. Kādi ir galvenie stūrakmeņi, lai saglabātu labu dzirdi, un kas ikvienam būtu ...