Farmaceita profesijā nav rutīnas!
Katra diena ir interesanta, kā jauns izaicinājums, kurā nav rutīnas – tā farmaceita darbu raksturo Aizkraukles BENU Aptiekas vadītāja Kristīne Bohane, kas pastāsta par farmaceita darba specifiku, tā nozīmi mazpilsētas aptiekā un savu personīgo pieeju tam, kā rast dzīves balansu, ņemot vērā atbildīgo profesionālo ikdienu.
Kristīne Bohane farmaceita profesijā strādā jau 17 gadus, pēdējos deviņus no tiem BENU Aptiekā, taču atzīst – šajā profesijā nonākusi nejauši, uzklausot paziņu ieteikumus un atsauksmes par farmaceitu darbu. Sākotnēji bijusi vēlme kļūt par ārsti, tomēr dzīve ievirzījusi tieši farmaceita profesijā. Kristīne atceras: “Mani ieinteresēja šī joma, jo tas bija interesanti – tu strādā ar cilvēkiem, strādā medicīnā. Mani toreiz interesēja ārstnieciskie augi, zāļu tējas. Mācoties par farmaceiti, varēju to apgūt padziļināti.”
Savulaik it kā nejaušā profesijas izvēle izrādījusies tieši laikā, jo stāstot par saviem ikdienas pienākumiem, Kristīne ar smaidu atzīst: “Katra diena mums, farmaceitiem, ir izaicinājums! Darbs ir ļoti interesants, katra diena ir citādāka. Tu nāc uz darbu un zini, ka būs kaut kas jauns. Es uzskatu, ka farmaceita profesijā nav ikdienas rutīnas. Man gribas nākt uz darbu un gribas strādāt, dalīties ar savām zināšanām, gribas palīdzēt cilvēkiem!”
Kristīne uzskata, ka liela nozīme farmaceita profesijā ir komunikācijas prasmēm un psihologa talantam. “Šī profesija no tevis prasa komunikāciju. Veiksmes pamatā ir saruna ar klientu. Tikai tad, kad veidojas saruna, ir iespēja klientam palīdzēt. Ne velti ir teiciens, ka ne tikai medikamenti, bet arī vārdi var ārstēt. Izrunājoties ar klientu, var daudz palīdzēt. Mēs daļēji esam arī psihologi.”
Īpaša saikne ar klientu veidojas, strādājot mazpilsētā, kur katrs klients ir zināms. "Reizēm klienti nāk pie mums vienkārši parunāt, ne tikai nopirkt konkrētu medikamentu, bet tieši pēc padoma. Tādēļ šeit saikne ar klientiem veidojas personiskāka, mazākā pilsētā esi tuvāk klientiem. Varbūt, ka, zinot šos cilvēkus, ir vieglāk viņiem palīdzēt, vieglāk ko ieteikt, tas atvieglo farmaceita darbu. Arī klientam ir vieglāk, jo jūtas atvērtāks un vieglāk runā par savu problēmu, kas palīdz to veiksmīgāk risināt."
Iedrošinot tos, kas apdomā farmaceita profesijas izvēli, aptiekas vadītāja saka: “Nebaidieties iet mācīties! Viss ir mūsu spēkos, visu var iemācīties! Jā, protams, ir jābūt ļoti atbildīgam – gan mācību procesā, gan darbā. Ir jāgrib mācīties, jo šī profesija paredz, ka tu visu mūžu mācīsies. Ir jāmācās visu laiku, arī pēc mācību iestādes pabeigšanas – tikai tā mēs papildinām savas zināšanas un tikai tā mēs spējam šīs zināšanas pilnvērtīgi pielietot darbā un dzīvē.”
Runājot par dzīvi ārpus aptiekas, Kristīne ar sirsnību saka: “Kad izeju ārā no darba, ģimene man ir pirmajā vietā! Man ļoti patīk brīvo laiku pavadīt laukos, brīvā dabā kopā ar ģimeni.”Savukārt atpūtinot domas no atbildīgā un spraigā ikdienas darba, brīvajā laikā aptiekas vadītāja labprāt brauc ar kvadraciklu, kas ir sava veida pretstats sakārtotajai profesionālajai jomai. "Tas sniedz tādu brīvību! Tu atbrīvojies no visa. Nedomā, kur brauc, un vienkārši jūties brīvs. Ar kvadraciklu tu esi viens pats ar sevi, vari izbraukt mežu, netraucējot pārējiem, un jūties tuvs pie dabas, vienatnē ar sevi. Tā ir ļoti laba relaksācija, kas palīdz atbrīvot galvu no domām par problēmām. Darbs tevi ieliek noteiktos rāmjos un tas ir atbildīgs, bet, braucot pa mežu un laukiem – tā ir mana atbildība tikai par sevi un brīvības sajūta!"