Kā vecāku strīdi ietekmē bērnu labsajūtu?

No - 01.06.2020, līdz - 03.06.2020

Katru gadu 1. jūnijā tiek atzīmēta Starptautiskā Bērnu aizsardzības diena, kurā sabiedrībai tiek atgādināts par dažādiem ar bērnu fizisko un psiholoģisko labsajūtu saistīti jautājumi. Īpaši svarīgi tas ir šobrīd, kad Covid-19 izraisītā krīze un sociālās distancēšanās ierobežojumi iedzīvotājiem ir radījuši pastiprinātu trauksmi, nedrošību, kā arī ietekmējuši tuvinieku savstarpējās attiecības. To apliecina arī jaunākie BENU Aptiekas Stresa termometra rezultāti.

Tajos atklāts, ka 18% respondentu ārkārtas situācijas laikā ar tuviniekiem strīdas biežāk nekā parasti (3% izteikti biežāk, 15% nedaudz biežāk nekā iepriekš), 69% pauduši viedokli, ka nekādas izmaiņas nav novērojuši, bet vēl 10% Covid-19 laikā ar tuviniekiem strīdas mazāk nekā parasti.

Latvijas Ģimenes psihoterapeitu biedrības valdes priekšsēdētāja un sistēmiskā ģimenes psihoterapeite Maija Biseniece skaidro, ka strīdi bieži vien ģimenēs ir saistīti ar ikdienas sīkumiem, kas var pāraugt konfliktos. Biežākais konfliktu cēlonis ir komunikācijas trūkums. Parasti tie, kuri ir iesaistīti strīdā, koncentrējas tikai uz sevi, un bērni tiek atstāti emocionālā novārtā. Bērni, īpaši pusaudži, bieži jūtas vainīgi un atbildīgi par vecāku strīdiem, jo tieši viņi nereti ir vecāku strīdu objekts.  Bērni jūt sarežģīto ģimenes situāciju, kas viņos izraisa apjukumu un nedrošību. Tas noved pie ticības un uzticēšanās zuduma vecākiem. Bieži vien strīdu redzamākās sekas ir bērnu mācīšanās traucējumi un sekmju pasliktināšanās. Ieilgusī spriedzes situācija var izraisīt psihosomatiskus simptomus: vispārēju trauksmi, sāpes krūtīs, vēderā, galvassāpes u. c. Situācijai turpinoties vēl ilgāk, bērnam var veidoties attīstības regresija, parādās izpausmes, kas raksturīgas jaunākam vecumposmam: nakts enurēze, bailes no zaudējuma, bailes no tumsas, runāšana maza bērna valodā, tiki u. tml. Ja konflikti saasinās un pieaugušie nedomā par konstruktīvu risinājumu, spriedzes situācija un simptomi tikai pieaug. Vēlams būtu to saprast laicīgi un meklēt palīdzību.

Lai ģimenes dzīve būtu laimīga un bērni justos labi, ir svarīgi atrast intimitātes un individualitātes līdzsvaru. Respektīvi, radīt vidi, kurā ģimenes locekļi pavada laiku gan kopā, gan atsevišķi, ievērojot cits cita intereses. Pieaugušie ciena cits citu, dalās savās domās, jūtās un pārdzīvojumos. Ģimenē ir izstrādāta vērtību sistēma un pastāv noteikti likumi. Bērniem tiek dots emocionāls siltums un drošības izjūta. Vecāki labi sadarbojas un ir vienoti audzināšanas pamatjautājumos. Ar bērniem tiek pārrunātas viņu stiprās un vājās puses, un tas, kā tās var attīstīt. Bērni iemācās risināt konfliktus un tikt galā ar grūtībām. Neraugoties uz grūtībām, tiek nodrošināts savstarpējs atbalsts un katra ģimenes locekļa autonomija. Konfliktos izdodas panākt kompromisu. Ģimene vēlas attīstīties – dot iespēju katram ģimenes loceklim apmierināt vajadzību augt un attīstīties dažādās jomās.

BENU Aptiekas Stresa termometrs veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, laika posmā no 30. aprīļa līdz 3. maijam aptaujājot 1751 respondentu.

Atpakaļ |
Dalīties
Aktualitātes par COVID-19 1 Bureau Veritas Certification sertifikāts Aktualitātes par COVID-19 1 Bureau Veritas Certification sertifikāts
Skatīt visus
info@benu.lv