Aptauja: pēdējā gada laikā izdegšanas simptomus jutuši 86% Latvijas iedzīvotāju

Lielākā daļa jeb 86% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir saskārušies ar izdegšanas simptomiem, kuri ietver ilgstošu nogurumu, motivācijas trūkumu, fizisku un garīgumu izsīkumu (bieži – 19%, dažkārt – 38%, reti – 29%). Ar šādu problēmu pēdējā gada laikā nav saskārušies 10% aptaujāto, bet 4% respondentu konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Savukārt 79% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir izjutuši paaugstinātu trauksmi (bieži – 13%, dažkārt – 28%, reti – 38%). Ar paaugstinātu trauksmi pēdējā gada laikā nav saskārušies 18% aptaujāto, bet 3% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Tāpat pētījums atklāj, ka lielākā daļa respondentu (85%) mēdz saskarties ar vēlmi sociāli izolēties un izvairīties no kontaktēšanās ar apkārtējiem (bieži – 17%, dažkārt – 36%, reti – 32%). Ar šādu vēlmi nesaskaras 12%, aptaujāto, bet konkrētu atbildi nevarēja sniegt 3% respondentu. Attiecībā uz izdegšanas un paaugstinātas trauksmes simptomu risināšanu 59% norādījuši, ka palīdzību pie speciālista nav meklējuši, kamēr 11% ir vērsušies pie ģimenes ārsta, 6% apmeklējuši psihoterapeitu, bet vēl 5% devušies pie cita speciālista.

Psihoterapeits Andris Veselovskis skaidro, ka mūsdienu straujais dzīvesveids un informācijas aprite, kā arī tieksme pēc lielākiem panākumiem un augstāka materiālā komforta lielā mērā noved pie tā, ka cilvēks orientējas tikai uz darbu un rezultātu, savu fizisko un mentālo labsajūtu atstājot otrajā plānā. Izdegšana attīstās, ja cilvēks pārāk daudz strādā un nevelta laiku atpūtai. Tāpat izdegšana var rasties, ja cilvēks neprot atslēgt prātu un nav iemācījies, kā tikt galā ar stresu. Ilgstoši atrodoties izdegšanas stāvoklī, nopietni cieš veselība – cilvēki biežāk un smagāk slimo, piedzīvo depresiju un panikas lēkmes, zaudē darbaspējas, kā arī īpaši smagos gadījumos pat nolemj izdarīt pašnāvību. Par izdegšanu liecina nogurums, nevēlēšanās strādāt, kā arī rodas vēlme izvairīties no darba un citiem cilvēkiem. Parasti šiem simptomiem pievienojas arī nomākts garastāvoklis, paaugstināta trauksmes sajūta un bezmiegs.

Lai izvairītos no izdegšanas, būtiskākais ieteikums ir saglabāt veselīgu līdzsvaru starp darbu, atpūtu un sociālo dzīvi. A. Veselovskis atgādina, ka jāstrādā, lai dzīvotu, nevis jādzīvo, lai strādātu. Speciālists uzsver, ka ir svarīgi sekot līdzi arī bērnu pašsajūtai un mācīt viņiem rūpēties par mentālo veselību, jo jāatceras, ka bērni pēc tam sekos vecāku piemēram. Ja izdegšanas simptomi jau ir parādījušies, tos var mazināt ilgstoša atpūta un speciālista apmeklējums, kas palīdzēs līdzsvarot prioritātes un iemācīs sajust robežu, kad ir nepieciešams piebremzēt ikdienas ritmu.

 

BENU Aptiekas Veselības monitorings tiek veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju viedokli par dažādiem ar veselību, labsajūtu un dzīvesveidu saistītiem jautājumiem un sniegtu sabiedrībai vērtīgus ārstu un farmaceitu ieteikumus veselības, pašsajūtas un dzīves kvalitātes paaugstināšanai.

Atpakaļ |
Dalīties
Aktualitātes par COVID-19 1 Bureau Veritas Certification sertifikāts Aktualitātes par COVID-19 1 Bureau Veritas Certification sertifikāts
Skatīt visus
info@benu.lv