Aptauja: Cik daudz Latvijas iedzīvotāji zina par aknu veselību?

Tikai 36% Latvijas iedzīvotāju zina, kādi simptomi liecina par aknu veselības problēmām, 46% aptaujāto aknu slimību pazīmes neatpazīst, kamēr 18% respondentu konkrētu atbildi sniegt nevarēja, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Zinošāki aknu veselības jautājumos ir gados vecākie iedzīvotāji.

Jauniešu vidū (no 18 līdz 24 gadiem) tikai 28% zina par aknu slimību simptomiem, kamēr starp vecāka gadagājuma cilvēkiem (64 līdz 75 gadi) šis rādītājs ir 49%.

Aknu funkcijas

Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka aknu galvenās funkcijas ir žults produkcija un izdalīšana, bilirubīna, hormonu, holesterīna veidošana un izdalīšana, asiņu attīrīšana no toksiskām vielām, piemēram, alkohola, medikamentiem un hormoniem. Tāpat aknās tiek uzkrāts glikogēns, kā arī mikroelementi – cinks, dzelzs, varš, magnijs un vitamīni – A, D, E, K un B12. Aknās tiek sintezētas olbaltumvielas, piemēram, albumīns, kā arī asins recēšanas faktori un globulīni.

Izplatītākās slimības un riska faktori

Visbiežāk sastopamās aknu slimības ir vīrusu izraisīti hepatīti – A, B un C hepatīts. Tāpat aknu slimību lokā iekļaujama taukainā hepatoze, autoimūns hepatīts, hepatocelulāra karcinoma, dažādi labdabīgi aknu veidojumu, alkohola izraisīts aknu bojājums un aknu ciroze.Aknu slimības var būt lēni progresējošas un sākotnēji neizraisīt sūdzības, bet, regulāri kontrolējot aknu rādītājus asins analīzēs, ir iespējams šīs slimības atklāt agrīni.Z. Zitmane skaidro, ka aknu veselības riska faktori ir pārmērīga alkohola lietošana, aptaukošanās, mazkustīgums, 2. tipa cukura diabēts, tetovējumu un pīrsinga veikšana. Tāpat paaugstināts saslimšanas risks ir intravenozo narkotiku lietotājiem, kas izmanto vienu injekciju adatu, kā arī iedzimtība un neaizsargāts dzimumakts. Iedzīvotāju vērtējumā kā trīs aknu veselībai kaitīgākie faktori tika norādīti alkohols (91%), uzturs – taukaini, asi un sāļi ēdieni (71%) un nepamatota medikamentu lietošana (57%).

Diagnostika un ārstēšana

Aknu saslimšanas var diagnosticēt, veicot asins bioķīmiju, nosakot bilirubīnu, aknu transamināzes, sārmaino fosfatāzi un gamma glutamiltranspeptidāzi, kā arī nosakot antivielas uz vīrushepatītiem. No instrumentālām izmeklēšanas metodēm visbiežāk pielieto vēdera dobuma ultrasonogrāfiju un datortomogrāfiju. Sākotnēji pacients var vērsties pie ģimenes ārsta, kas tālāk izraksta nosūtījumu pie aknu speciālista – hepatologa. Attiecībā uz aknu slimību ārstēšanu Z. Zitmane norāda, ka pret A  un B hepatītu ir pieejamas vakcīnas. Tāpat B un C hepatīta, kā arī autoimūna hepatīta gadījumos ir pieejami medikamenti, ar kuriem ir iespējams uzlabot pacienta dzīves kvalitāti, samazinot nepieciešamību aknu transplantācijai. Aknu audzēju gadījumos ārstēšana un tās efektivitāte ir atkarīga no slimības stadijas, katra situācija jāizvērtē individuāli.

Tuvojoties Jaunā gada brīvdienām, aicinām ievērot mērenību gan ēdienu, gan dzērienu lietošanā!

BENU AptiekasVeselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada oktobrī, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Atpakaļ |
Dalīties
Aktualitātes par COVID-19 1 Bureau Veritas Certification sertifikāts Aktualitātes par COVID-19 1 Bureau Veritas Certification sertifikāts
Skatīt visus
info@benu.lv