Ugungrēks vēderā

28.02.2017 Nav komentāru

Lai cik garda būtu maltīte, prieku par gūto baudu spēj sabojāt skāba un nepatīkama dedzināšana rīklē, ko rada atvilnis.

Gremošanas sistēma ir ārkārtīgi smalki veidota. Viena no tās sastāvdaļām ir barības vads ar diviem slēdzējmuskuļiem jeb sfinkteriem – augšējo un apakšējo. Pirmais strādā, kad, izbaudījuši ēdiena burvīgo garšu, to norijam, bet apakšējā sfinktera uzdevums ir gādāt, lai barība nokļūst kuņģī, virzās tikai šajā virzienā. Taču reizēm ideālajā kārtībā kaut kas nojūk.

Kāpēc rodas atvilnis

ugunsgreks_1Pēc maltītes daudzi vairāk vai mazāk atraugājas. Tas nozīmē, ka pavairāk ieēsts vai ēsts steidzoties un kopā ar maltīti norīts gaiss vai arī, piemēram, dzerts minerālūdens ar gāzi. Šo iemeslu dēļ uz kuņģa augšējo daļu rodas spiediens, un barības vada apakšējais sfinkters šādi – ar atraugu – relaksējas, palaiž spiedēju laukā. Situācijās, kad apēsts par daudz, spiediens ir tik liels, ka relaksācijas fāze ir garāka, apaļais slēdzējmuskulītis, kurš savieno kuņģi ar barības vadu un kuram būtībā būtu jāatveras tikai tajā mirklī, kad mēs kaut ko rijam, paliek vaļā nedaudz ilgāk, un līdz ar to kuņģa saturs nokļūst atpakaļ barības vadā. Bet – kopā ar sakošļāto ēdienu barības vadā nonāk arī ļoti skābā kuņģa sula. Un – tā kā barības vada gļotāda ir daudz plānāka, maigāka, jutīgāka nekā kuņģī, skābe rada ķīmisku barības vada apdegumu. Mēs to jūtam kā nepatīkamu, skābeni rūgtu dedzināšanu rīklē, kā ugunskuru vai grilmašīnu krūtīs. Reizēm atvilnis rada arī čūlas vai erozijas barības vadā.

Tas notiek pat tad, ja kuņģa skābes daudzums nav palielināts, jo skābe principā pati par sevi ir ļoti koncentrēta, un tādai tai arī jābūt, lai sagremotu barību.

Ir arī citi iemesli, kas apakšējo slēdzējmuskulīti padara vāju vai veicina tā atvēršanos nepareizās situācijās, un – kuņģa skābe nokļūst barības vadā.

Svarīgā diēta

Ir produkti, ko mēs ikdienā lietojam un kas tik tiešām veicina atviļņa rašanos.

  • Alkohols un jebkuri gāzēti dzērieni pastiprina kuņģa skābes izdalīšanos, un – jo vairāk skābes izdalās, jo vairāk ieplūst barības vadā.
  • Šampanietis atviļņa slimībai ir viskaitīgākais, jo, pirmkārt, tas ir alkohols pats par sevi, kas stimulē kuņģa skābes sekrēciju. Otrkārt, šampanietis ir gāzēts. Gāzes burbulīši kuņģī iet uz augšu, kairina slēdzējmuskuli, atver to vaļā un veicina kuņģa skābes ieplūšanu barības vadā.
  • Košļājamā gumija. Kad cilvēks ilgstoši košļā, gremošanas sistēma domā, ka viņš tūlīt kaut ko norīs, un slēdzējmuskulītis visu laiku veras vaļā, un kuņģa skābe var nākt uz augšu.
  • Piparmētra ir ļoti laba pret gāzēm vēderā, jo kā jau lielisks dabiskais spazmolītiķis jeb muskuļu atslābinātājs tā, kad gāzes sakrājušas zarnās, atslābina zarnu muskulatūru un veicina gāzu ātrāku izvadīšanu. Taču piparmētra atslābina arī slēdzējmuskulīti starp kuņģi un barības vadu un šādi mēdz veicināt atvilni.
  • Citrusaugļi un tomātu sula pastiprina skābes sekrēciju.
  • Jebkurš kofeīnu saturošs dzēriens gan kafija, gan kola, gan melnā, gan zaļā tēja – veicina pastiprinātu skābes sekrēciju.
  • Čipsi, speķis, latviešu nacionālais treknais ēdiens, kas ilgi stāv kuņģī.
  • Šokolāde. Tas arī ir trekns uztura produkts un ilgāk stāv kuņģī.
  • Paprika un pipari. Tie stimulē imunitāti un veicina kuņģa skābes sekrēciju, kas eksotiskajās zemēs ir ļoti labi: ja skābes ir vairāk, tad kuņģī daļa mikroorganismu, kuri tiek iedzerti ar ne visai tīro ūdeni vai apēsti kopā ar produktiem, iet bojā. Taisnība. Taču, ja šīs kuņģa skābes ir vairāk un cilvēkam ir izteikta tieksme uz atvilni, tad ass ēdiens, paprika un pipari var veicināt dedzināšanu. Šis ir kopējais bīstamo produktu saraksts, taču katram cilvēkam var būt arī savs individuālais sarakstiņš. Ir pacienti, kuri saka – viņiem dedzina pēc āboliem, pēc rupjas rudzu maizes, pēc glāzes sarkanvīna.

Papildu veicinošie faktori

Tātad ļoti svarīga ir arī cita sadaļa – ēšanas ieradumi.

Ļoti bieži cilvēki skrien pa darbiem, mājās pārrodas vēlu vakarā, un nu ir tā viena vienīgā galvenā ēdienreize. Ļoti pārguruši, atkrīt dīvānā pie televizora, citi mīl lasīt grāmatu un ēst… Tas viss atkal veicina atviļņa iespējamību. Jāēd būtu regulāri (3 galvenās maltītes un divas starpmaltītes dienā) un mazām porcijām.

Lauku ļaudīm uzreiz pēc ēšanas nevajadzētu iet ravēt dārzu un veikt citus darbus, kas prasa ķermeņa locīšanos vai noliekšanos uz priekšu, piemēram, grīdas mazgāšanu. Tas viss veicina kuņģa skābes ieplūšanu barības vadā.

Stress pats par sevi ir slikts, un stresā izdalās vairāk kuņģa skābes.

Par ugunsgrēka dzēsējtabletēm

Pirmais zāļu uzdevums – jātiek galā ar kuņģa skābi. Lai regulētu tās normālu izdalīšanos, ārsts parasti iesaka kādu medikamentu no protonu sūkņa inhibitoru grupas: omeprazolu, esomeprazolu, lansoprazolu, pantoprazolu vai kādu citu. Šie preparāti nomāc kuņģa skābes sintēzi un darbojas apmēram diennakti . Ja, lietojot vienas zāles, problēma tomēr nemazinās, jāpamēģina citas no šīs grupas, lai saprastu, tieši kurš medikaments palīdz vislabāk un no kura nav blakņu, piemēram, šķidra vēdera izeja vai aizcietējums. Parasti šādi izdodas atrast piemērotākās zāles, bet – tas jādara kopā ar ārstu.

Otra medikamentu grupa, ko lieto atviļņa gadījumā, ir antacīdi. Tās ir bufervielas, kas darbojas pret kuņģa skābi, to neitralizējot, kad ir grēmas, piemēram, almagels un maloks. Efekts rodas dažās minūtēs, bet neārstē pamatproblēmu – ar atvilni saistītus organiskus traucējumus.

Ja ir dedzinoša sajūta rīklē, var palietot arī ranitidīnu vai raniberlu. Arī tie ātri mazinās nepatīkamo dedzināšanu, jo šie preparāti neitralizē skābi, taču – tie neārstē, nenovērš problēmas cēloni, tikai mazina simptomus. Jā, šīs zāles drīkst lietot, ja nav smaga barības vada iekaisuma un dedzināšana ir reta. Taču, ja tā ir gandrīz katru vai katru otro dienu, tad vajag doties pie ārsta un izvēlēties jau citus medikamentus, kas ārstē, sadziedē bojāto barības vada gļotādu un ietekmē kuņģa sulas veidošanās procesus, lai pozitīvais efekts būtu ilgstošāks. Proti, var panākt, ka ļoti ilgu laiku vairs nav sūdzību par dedzināšanu.

Citi atviļņa iemesli

  • Lēna kuņģa iztukšošanās. Mums katram ģenētiski noteikts, ar kādu ātrumu zarnās notiek kustība. Ja tā ir lēnāka, pēc ēdienreizēm vēderā ilgāk saglabājas pilnuma, sāta sajūta, jo uzturs no kuņģa tālāk dodas gausi. Par to nav jāsatraucas līdz brīdim, kad gribas panašķoties ar saldumiem vai apēsts kas treknāks. Jo tad sāta receptori, kas atrodas kuņģa augšējā daļā, smadzenēm paziņo, ka kuņģī ir ļoti daudz kaloriju, un pastiprināti izdalās kuņģa sula, kurai jātiek galā ar apēsto. Rezultātā ēdiens kuņģī atrodas ilgāk un to iestiepj, bet perestaltika – kustība – notiek pretējā virzienā, nevis uz zarnu pusi, bet ēdienu uzsit atpakaļ.
  • Kalcija kanālu blokatori vai nitrātu grupas medikamenti, kurus lieto sirds kaites vai paaugstināta asinsspiediena dēļ. Viens no šo zāļu uzdevumiem ir muskuļu atslābināšana, un kā netīkama blakusparādība nereti ir barības vada slēdzējmuskuļu vājums.
  • Liekais svars un grūtniecība. Mehānisms vienkāršs – lielais vēders jau tāpat spiež kuņģi, bet, ja apēsts mazliet vairāk, nekā vajadzētu, un vēl kas trekns vai salds, tad kuņģis protestē kā mācēdams.

Mājas aptieciņā – sodas ūdens

Klasika – cilvēks naktī ceļas augšā un iet iedzert čušūdeni, kad viesībās vairāk ieēsts, lietots alkohols un viņš pēkšņi jūt dedzināšanu, bet zāļu nav. Tad sodas ūdens ir īsti laikā. Pustējkaroti sodas izšķīdina glāzē ūdens un izdzer, pēc brīža tiek sagaidītas atraugas un cilvēks jūtas daudz labāk… Tikai atceries – būtībā soda ir ugunsgrēka dzēšanai. Soda dod īslaicīgu atvieglojumu, bet neārstē problēmu pamatā. Tā palīdz tikai ar savu ķīmisko reakciju – neitralizē skābo vidi gan mutē, gan rīklē, gan barības vadā un kuņģī.

Atpakaļ |
Dalīties

Komentāri (0)

Lai pievienotu komentāru, pieslēdzies ar Facebook pasi

Facebook pase

Populārākie rakstiSkatīt visus