Sargi savu sirdi vasarā!

17.08.2016 Nav komentāru

Karstums ir kā pātaga sirdij. Uzmanies!

Jūt jau 25 grādus Pat vesela cilvēka sirds sāk darboties citādi, kad āra gaisa temperatūra sasniedz plus 25 grādus. Bet vēl vairāk organisma izmaiņas pastiprina jūras tuvums un tās radītais mitrums, kas sevišķi jūtams Rīgā, kā arī bezvējš. Kopumā tas rada siltumnīcas klimatu, kas organismam liek strādāt ar lielāku jaudu. Ja gaisa temperatūra pārsniedz 30 grādu robežu, tas vairs nav patīkami. Protams, laukos, tālāk no jūras, svelmi izturēt ir vieglāk.

Karstuma ietekmei sevišķi pakļauti mazi bērni līdz divu gadu vecumam, tāpat arī cilvēki pēc 70 gadu vecuma un tie, kuriem ir hroniskas sirds slimības, piemēram, sirds mazspēja, dažādas sirds vārstuļu kaites, pārciests infarkts. Uzmanīgiem jābūt ļaudīm ar palielinātu ķermeņa svaru un tiem, kuriem ir paaugstināts holesterīna līmenis vai paaugstināts asinsspiediens (139/89 ir pēdējā pieļaujamā norma).

Vasarā skrien ātrāk

22_1Karstā laikā organismam jāatvēsinās, tāpēc pastāv vairāki mehānismi, kas šo atvēsināšanos ieslēdz. Viens no tiem ir paātrināta sirds darbība – sirdij ir lielāka slodze, tā ātrāk skrien, cilvēks vairāk svīst un tādējādi ķermeni atvēsina. Kamēr tas notiek īslaicīgi un pāriet pats no sevis, viss kārtībā, taču vienmēr jāskatās individuāli – kas vienam ir norma, otram jau slimības simptoms. Piemēram, ja cilvēkam karstā laikā vienmēr sāp galva, jābūt piesardzīgam – varbūt ir paaugstināts asinsspiediens. Ja tas ir kopā ar paātrinātu sirds darbību, tā jau ir liela slodze asinsvadiem, kas var neizturēt un plīst, sevišķi karstā laikā. Ja sirsniņa pēc fiziskas slodzes skrien kādu laiku – tas ir normāli, bet, ja tā nerimstas arī pēc desmit un piecpadsmit minūtēm, iespējams, ir kāda asinsvadu vai asinsspiediena problēma. Tāpēc karstā vasarā vajadzētu sekot līdzi savam pulsam un asinsspiedienam.

Kas sirdij palīdz karstā laikā justies labāk?

  • Regulāras mērenas fiziskās aktivitātes, kaut vai vismaz pusstundu ilga pastaiga raitā solī katru dienu.
  • Pietiekams šķidruma daudzums. Katram cilvēkam ir citāds organisms, un visiem vienādi ieteikumi nederēs – viens var izdzert četrus litrus šķidruma dienā, bet citam pietiek ar litru. Taču uzskata, ka veselam cilvēkam vasarā dienā vajadzētu izdzert ne mazāk kā divus litrus ūdens. Turklāt tas jādzer, kad vēl neslāpst! Vislabāk dzert tīru ūdeni un vieglu minerālūdeni vai, ja tas nav pieejams, lieto ūdeni, kam uz litru pielikta pustējkarote vārāmās sāls. Jo tieši sāls ir tā, kas notur šķidrumu šūnā. Nātrijs jāuzņem atpakaļ, lai visas organisma sistēmas varētu labi darboties. Nevajadzētu izvēlēties saldinātos dzērienus un nekādā gadījumā enerģijas dzērienus, kas satur ļoti daudz kofeīna – izdzerot skārdeni, cilvēks jūtas kā divdesmit kafijas tasītes izdzēris. Tas ir graujoši sirds veselībai!
  • Jāģērbjas tā, lai karstumā organisma siltums ar sviedriem var iztvaikot, tikt prom. Tāpēc mugurā jāvelk viegls, elpojošs apģērbs. Svarīgi ir organismam neaizliegt svīst un sviedriem iztvaikot. Šajā ziņā visvairāk grēko gados veci ļaudis: saģērbjas, lai tik vējš nesapūš, lai gan ārā ir 28 grādu karstums…
  • Saulē nevajadzētu uzturēties laikā no plkst. 12 līdz 16 – tad ir lielākā saules aktivitāte. Ja ārā tomēr jāiet, svelmē nevajadzētu uzturēties ilgāk par 30–60 minūtēm.
  • Ik pa brīdim var atvēsināt seju un kaklu ar ūdeni. Var likt arī kompreses vietās, kur atrodas lielie asinsvadi, piemēram, uz kakla, zem padusēm,elkoņa locītavu iekšpusē, pacelēs. Ieteicams iegādāties arī vēdekli, kas palīdz atvēsināties, piemēram, ja ilgāk jābrauc sabiedriskajā transportā vai jāuzturas karstās telpās.
  • Var izmantot ventilatoru un arī kondicionētāju, taču gan telpās, gan mašīnā to ieteicams slēgt tikai par dažiem grādiem vēsākā temperatūrā nekā āra temperatūra. Ja kontrasts būs desmit grādi, pastāv risks saaukstēties.
  • Karstā laikā atvēsināšanās nolūkā nebūtu labi lēkt aukstā ūdenī – ja tā dara pārkarsis cilvēks, sirds var vienkārši apstāties. Tāpēc aukstā ūdenī jādodas pakāpeniski, vispirms apslakot kājas.

Ja sirds jau streiko

Sevišķi piesardzīgiem vasarā jābūt cilvēkiem, kuriem jau diagnosticēta kāda sirds slimība. Vislabāk karstā dienā ārā nedoties vispār, taču, ja tas nav iespējams, laukā no mājas jāiet tikai ar apsegtu galvu. Prātīgāk izvēlēties ceļa ēnas pusi vai ielu, kur ir koki, vai namu nojumes – galvenais, izvairīties no tiešiem saules stariem. Ja ceļā jādodas ar sabiedrisko transportu un pienākušais autobuss ir pārpildīts, labāk nebraukt un pagaidīt nākamo. Noteikti pietiekamā daudzumā jālieto ūdens!

Cilvēkiem, kas dzīvo mājās, sevišķi gados vecākiem, vajadzētu regulāri vēdināt telpas, var pat uztaisīt caurvēju vai ieslēgt ventilatoru – galvenais, lai nav sasmacis gaiss. Logus ieteicams aizklāt ar tumšiem aizkariem, pie logiem var pielīmēt gaismu atstarojošas plēves.

Labi atvēsina duša vai vienkārša sejas un kakla noskalošana ar ūdeni – pēc tā nevajag noslaucīties, bet ļaut, lai nožūst dabiski. Padzerties, lai gan neslāpst! Tāpat noteikti jāatceras, ka ir jālieto zāles, kuras ārsts ir nozīmējis, un, ja iespējams, pamērīt asinsspiedienu. Daļai cilvēku vasarā vienmēr ir zemāks asinsspiediens nekā ziemā, tāpēc viņiem nepieciešama mazāka zāļu deva.

Stabilas slodzes stenokardijas pacienti, pat ja asinsvads sirdī sašaurinājies par 50–60 procentiem, lietojot zāles, ar to var labi sadzīvot, jo asinis tiek sašaurinājumam cauri un sirds saņem skābekli. Bet – tikko sākas neliela slodze (nevajag pat kustēties, slodzi rada karstums telpā vai ārā), sirds muskulis sāk strādāt daudz intensīvāk, sašaurinātais asinsvads vairs nespēj tikt galā ar tādu slodzi un sākas stenokardijas lēkme.

Kas jādara? Apsēdies ēnā un centies dziļi elpot, nomierināties. Stenokardijas lēkmes novēršanai liec lietā savas recepšu zāles: vai nu nitrosorbītu, vai nitroglicerīnu zem mēles. Svarīgākais – neļaut lēkmei turpināties pārāk ilgi.

Pārkarst var jebkurš!

Arī tiem, kam sirds vesela, vasarā iespējama hipertermija – pārkaršana. Tai ir trīs stadijas:

Karstuma stress – tas ir bijis teju katram, kad karstā laikā paātrinās sirds darbība, paaugstinās asinsspiediens, var būt galvassāpes vai reiboņi, vai pat īslaicīgs ģībonis, kadcilvēks izteiktāk svīst, varbūt viņam metas tumšs gar acīm. Tā parasti notiek, ja tiešo saules staru ietekmē uzturas vairākas stundas. Tautā to sauc par karstuma dūrienu, bet pirmajāfāzē tas ir karstuma stress.

Izsīkuma fāze rodas, ja, neņemot vērā iepriekšējos simptomus, cilvēks joprojām uzturas saulē, pludmalē stundām ilgi spēlē bumbu un nepadzeras. Tad ķermeņa temperatūra var uzkāpt pat līdz 39 grādiem, var parādīties roku un kāju tūska, lai gan šķidruma uzņemts maz. Var sākties galvassāpes, slikta dūša, varbūt pat vemšana, ģībonis, īslaicīgi krampji. Šādā situācijā jāsauc neatliekamā palīdzība, jo sirds vēl strādā, taču, nesaņemot atbilstošu palīdzību, tā var arī neizturēt.

Īstais karstuma dūriens, kad ķermeņa temperatūra pārsniedz 40 grādus, āda ir sausa, nav šķidruma, kam iztvaikot, cilvēks bieži nonāk komā. Par laimi,Latvijā līdz šai stadijai nonāk reti kurš, jo tomēr nedzīvojam tuksneša zonā.

Padoms par nitroglicerīnu!

Nekad nedod savu nitroglicerīna tabletīti citam, kas ir savārdzis no karstuma un kam kļuvis slikti ar sirdi, jo tu jau nezini – varbūt viņam ir ļoti zems asinsspiediens. Bet nitroglicerīns strauji paplašina asinsvadus rokās un kājās, tāpēc asinsspiediens pazeminās vēl vairāk,un viņam tas var tikai kaitēt.

 

Atpakaļ |
Dalīties

Komentāri (0)

Lai pievienotu komentāru, pieslēdzies ar Facebook pasi

Facebook pase

Populārākie rakstiSkatīt visus