Nē alerģijai vasarā

17.08.2016 Nav komentāru

3 aktuāli jautājumi par ziedputekšņu alerģiju.

1. Kāpēc pavasarī un vasarā asaro acis, tek deguns? Vai tā tiešām ir alerģija?
Alerģija ir paaugstināta organisma jutība un reakcija pret apkārtējā vidē sastopamām parastām un nekaitīgām vielām, kas ikdienā ir visapkārt.

28_1Pļavu zāļu vai koku ziedputekšņi pēc būtības cilvēkam nav kaitīgi, taču ar ziedputekšņu alerģiju, ko sauc arī par polinozi un siena drudzi, sirgst aptuveni piektdaļa Eiropas iedzīvotāju. Mediķi pieļauj, ka alerģiju izplatību veicina pārspīlētā higiēna un sterilitāte, kā arī vienlaikus pieaugošais vides piesārņojums. Arī nelabvēlīgs psihoemocionālais stāvoklis – stress, stress un vēlreiz stress – mēdz veicināt alerģijas izplatību.

Polinoze var parādīties jebkurā vecumā, lielākoties tā piemeklē pilsētniekus. Reizēm siena drudzis ir bērnībā, tad pāriet, bet vēlāk dzīves laikā atkal uzplaukst. Pirmā reize, kad alerģijas attīstībā kaut kas var mainīties (lai gan nav iespējams paredzēt uz labo vai slikto pusi), ir pusaudžu vecums. Vēlāk sievietēm – grūtniecības laikā un pēcdzemdību periodā, kā arī menopauzes gados, kad hormoni sāk svārstīties. Vīriešiem tik daudz hormonālo svārstību nav, bet pētījumi pierāda, ka viņiem alerģija sākas agrāk, norit smagākā formā un biežāk turpinās visu dzīvi.

2. Kā atšķirt alerģiju no vīrusu infekcijas, ja reiz izpausmes – aizlikts un tekošs deguns, acu asarošana – var būt abos gadījumos?
Lai gan daudzi, kuri cieš no polinozes, lielākoties baidās no papeļu pūku lidošanas laika, reti kuram ir alerģija tikai no papelēm. Bieži vien tā ir graudzāļu ziedputekšņu alerģija, tāpēc sūdzības var būt pat pusi gada. Tiesa, ziedputekšņu alerģija bieži kombinējas ar vīrusu izraisītajām iesnām – ja cilvēkam ir alerģija, arī vīrusi biežāk ķeras klāt, tāpēc ne vienmēr viegli atšķirt alerģiju no vīrusu izraisītas saslimšanas. Tā notiek tāpēc, ka deguna gļotāda visu laiku ir iekaisusi, līdz ar to organisms ir uzņēmīgāks pret slimībām. Ja alerģija izpaužas elpceļos, tad atšķirībā no vīrusa saslimšanas nav paaugstinātas ķermeņa temperatūras. Parasti iesnas ir tekošas, caurspīdīgas, tās pavada izteikta šķaudīšana, acu nieze. Daļai cilvēku var niezēt ausis, rīkle, aukslējas, var būt klepus, jo pa aizdeguni tek iesnas. Ziedputekšņu sezona Latvijā ilgst no marta līdz septembrim. Pavasarī zied koki – lazdas, alkšņi, bērzi, vītoli, ozoli, oši, priedes. Jūnijā un jūlijā zied pļavu zāles, graudzāles, jūnijā, jūlijā, septembrī – nezāles (vērmeles, vībotnes, balandas, nātres). Informāciju par ziedputekšņiem gaisā var uzzināt Latvijas Univesritātes ĢZZF Aerobioloģijas laboratorijas Facebook mājaslapā.

3. Kā sev atvieglot dzīvi, lai alerģija būtu jūtama mazāk?

  • Vieglākos alerģijas gadījumos ziedēšanas laikā iesaka lietot antihistamīna līdzekļus, piemēramClaritine, Zyrtec, Fenkarol, lai gan efektīvāki ir recepšu medikamenti, ko izraksta ārsts. Ja tie nepalīdz, var pievienot glikokortikoīdu deguna aerosolus.
  • Ja siena drudzis izpaužas vidēji smagi vai smagi, alergologs mēdz piedāvāt imūnterapiju. Tā ir pieradināšana pie konkrētā alergēna, kuru cilvēks nepanes. Imūnterapiju var uzsākt, tikai konsultējoties ar ārstu un veicot izmeklējumus. Šī metode nav lēta.
  • Karstākajā ziedēšanas laikā ieteicams izvairīties no pastaigām pa pļavām, ziedošiem laukiem un parkiem.
  • Drēbes, sevišķi gultas veļu, labāk žāvēt telpās, lai uz tām nenonāk putekšņi.
  • Garus matus labāk slēpt zem lakata vai cepures, nēsāt saulesbrilles.
  • Insektu tīkls pie loga nedaudz pasargās no ziedputekšņu iekļūšanas telpās, savukārt automašīnu vēlams aprīkot ar ziedputekšņu filtru.
  • Palīdzēt var arī netradicionālās ārstēšanas metodes, piemēram, akupunktūra un adatu terapija.
Atpakaļ |
Dalīties

Komentāri (0)

Lai pievienotu komentāru, pieslēdzies ar Facebook pasi

Facebook pase

Populārākie rakstiSkatīt visus