Mērķim ir jābūt

22.01.2018 Nav komentāru

Dermatoloģe LAUMA VALEINE rada veiksmīgas sievietes iespaidu. Taču viņai nav izkritusi pilnā loze loterijā. Viņa kopš bērnības ir pieņēmusi lēmumus un spītīgi strādājusi, lai mērķus sasniegtu. «Sapņi piepildās! Es to zinu,» saka daktere Valeine.

Mani fascinē jūsu mērķtiecība. Jums par visu ir savs viedoklis, vai ne?

Tiešām es esmu tāds cilvēks, kurš zina, kas viņam patīk un ko viņš vēlas. Smejos, ka mani uz kaut ko pierunāt, ja pati to negribēšu, nav iespējams. Tā ir – jā, jau no bērnības man ir bijuši lielāki vai mazāki mērķi, uz kuriem esmu gājusi. Manā dzīvē visdepresīvākie brīži ir bijuši tie, kad esmu kaut ko sasniegusi, bet jauna mērķa vēl nav. Un tie var būt ļoti dažādi – gan apgūt jaunas zināšanas, gan nomest divus kilogramus. Turklāt man šķiet, ka ir pat labi, ja mērķi ir it kā neaizsniedzami. Es ticu, ka viss, ko mēs patiesi gribam, piepildās. Mana dzīve tam ir apliecinājums.

Kopš bērnības jutu lielu interesi par zinātni, par medicīnu. Mana mammas mamma bija vecmāte, tāpēc mums mājās bija daudz grāmatu par cilvēka ķermeņa uzbūvi. Es varēju stundām sēdēt, šķirstīt tās un pētīt. Grāmatas mani fascinēja. No tā radās vēlēšanās studēt medicīnu. Vienlaikus mani vienmēr ir vilinājusi smaržu pasaule. Es jau bērnībā sapratu, ka man ir absolūtā oža. Tā ir mana galvenā maņa. Aptuveni sestajā septītajā klasē man radās vēlēšanās kļūt par parfimēri. Es pārgāju uz Rīgas Franču liceju, lai vēlāk varētu studēt smaržu radīšanu. Tomēr galu galā nosliecos par labu medicīnai un ne brīdi šo izvēli nenožēloju.

Bet, kā jau minēju, sapņi piepildās, nevajag tos nolikt plauktiņā aizmiršanai! Pirms nepilna gada ieguvu pirmo pakāpi parfimēra profesijā. Es protu uzrakstīt smaržas formulu, nosvērt un salikt visas sastāvdaļas, varu izgatavot mājas aromātus, sveces. Turpinot mācīties, – tas ir arī mans mērķis – es varēšu izveidot savu smaržu kolekciju. Šo mācību laikā iepazinos ar fantastisku cilvēku, lielisku parfimēri Annu Agurinu. Viņa ir pasniedzēja Parfimērijas institūtā Grāsā, kura ir smaržu galvaspilsēta Francijā. Arī es pabeidzu šā institūta akreditētu programmu. Un pēdējo mācību posmu mēs apguvām Francijā, Grāsā.

Jums patīk ceļot? Turklāt tā jums ir ģimenes lieta.

Citu valstu un kultūru iepazīšana – tas, man šķiet, ir viens no iemesliem, kāpēc vispār dzīvot. Pasaulē ir tik daudz aizraujoša, ko redzēt! Kad paziņas stāsta, ka jau gadiem brauc uz vienu galamērķi, vienmēr pie sevis nodomāju – vai tas nav neinteresanti? Ir tik daudz vietu, ko es vēl gribētu apskatīt!

Ceļošana ir viens no mūsu laulības kopsaucējiem. Mums abiem ar vīru patīk uzzināt ko jaunu, gūt jaunu pieredzi. Tiesa, gandrīz visi mūsu ceļojumi ir saistīti vai nu ar darbu, tas ir, ārstu kongresiem, konferencēm, vai mācībām, vai mana vīra hobiju, kas nu jau ir kļuvis arī par manu un mūsu bērnu hobiju – tenisu. Kā saka, apvienojam patīkamo ar lietderīgo.

Otra lieta, ko mēs kopā ar vīru izbaudām, – braukšana ar motociklu. Ceļojot ar motociklu, daudz košāk var uztvert krāsas, izteiktāk just smaržas.

Jūs pati nevadāt motociklu, ļaujat sevi vizināt?

Jā. Man nekad nav bijusi vēlme vadīt motociklu. Mani pilnībā apmierina šāda kārtība.

Sēdēt aiz vīra drošās muguras – vai tas arī raksturo jūsu partnerattiecības?

Tur parādās kaut kas simbolisks, jā. Esmu par dzimumu līdztiesību, ja runājam par amatiem, samaksu un darba laiku. Bet es uzskatu, ka sievietes ne tikai darba attiecībās, bet arī ģimenē bieži vien uzņemas vīrieša lomu, un tas neved ne pie kā laba. Galu galā sanāk, ka pašas vien esam vainīgas, ka ir tik daudz bezatbildīgu vīriešu. Kļūstot par tādiem pusvīriešiem, mēs padarām vājus īstos vīriešus. Man patīk būt sievietei, un man patīk, ka mans vīrs var justies kā īsts vīrietis.

Ar vīru neiroķirurgu Egilu Valeini iepazināties, kad jums bija astoņpadsmit. Kas ir jūsu ilgās laulības noslēpums?

Domāju, attiecības – tas nekad nav vienkārši, un, protams, ir arī sanācis pastrīdēties. Tomēr es ticu, ka divus cilvēkus savieno augstāki spēki, tajā ir kaut kas brīnumains un neizskaidrojams.

Ir svarīgi vienam otru novērtēt, saprast, ka tas, ka viens otram esam, ir brīnums, bet tomēr saglabāt arī pašam sevi, savu brīvību, distanci. Es respektēju, ka vīrs nav mans privātīpašums. Un arī es pati negribu izšķīst mūsu partnerattiecībās.

Mēs ar vīru esam ļoti dažādi. Tāpēc mums ne vienmēr klājas viegli vienam ar otru, bet, iespējams, tieši tāpēc mums savstarpējā interese joprojām ir dzīva. It kā ir vieglāk ar mums līdzīgajiem un tiem, kas glauda pa spalvai, bet, domāju, tas ātri apnīk.

Es esmu ticīgs cilvēks. Un tiešām domāju, ka Dievs mums dod tādus cilvēkus, no kuriem varam mācīties. Mans vīrs man ir daudz iemācījis, un es zinu, ka bez viņa mana dzīve nebūtu, kāda tā ir tagad.

Mēs apprecējāmies, un pēc gada un vienas dienas mums piedzima meita. Pēc pāris gadiem – dēls. Uzskatu, ka mūsu bērni man ir vislielākie skolotāji. Viņi ir tie, kas liek man mainīties un uztvert lietas un dzīvi citādi. Nenoliegšu, bērni ir visskaistākais, bet arī visgrūtākais dzīves uzdevums. Tā ir milzīga ego pārbaude. Es esmu tāds cilvēks, kam laiks sev ir vitāli vajadzīgs, lai atjaunotos, un, kad ir bērni, tas ir liels izaicinājums to atrast.

Kā jums izdodas atrast laiku sev?

Dienās, kad strādāju, darbs beidzas tiešām vēlu, nereti pat tikai astoņos vakarā. Esmu neizsakāmi pateicīga savai mammai, kura šajās dienās man ļoti palīdz. Milzīgs paldies viņai par to! Viņa mūsu bērnus sagaida no skolas, pasniedz siltu, svaigi pagatavotu ēdienu. Tas man ir ļoti būtiski. Protams, arī vīrs iesaistās gan bērnu izvadāšanā uz treniņiem – viņiem ir daudz nodarbību, turnīru, sacensību. Mums ģimenē ir liels laika menedžments. Bet – nepateikšu neko jaunu – jo vairāk dari, jo vairāk pagūsti. Ļoti bieži stāsts nav par to, ka mēs nevaram, bet gan negribam. Padomājiet, cik daudz laika reizēm tērējam nevajadzīgām sarunām, ikdienišķu, nesvarīgu lietu apspriešanai. Tā mēs to laiku pazaudējam. Es arī reizēm to daru, bet cenšos kontrolēt un sevi apturēt, ja jūtu, ka daru vai runāju kaut ko lieku.

Man ir ļoti svarīgi atrast šo mazo laiciņu sev. Ja aizbraucam ar bērniem uz mežu vai jūru, kādreiz saku – tagad piecpadsmit minūtes paiešu viena. Esmu turpat blakus, bet vienatnē, ar savām domām. Man ar to pietiek.

Domāju, bērniem no mazotnes ir jāiemācās respektēt, ka vecākiem ir vajadzīgs laiks sev. Tāpat arī respektēju savu bērnu laiku un intereses.

Bet vispār es uzskatu, ka mūsdienu bērni ir unikāli! Lietas, ko mācījos
30 gados – tas man bija sevis apzināšanās periods, pat zināma personības krīze –, viņiem jau dabiski ir kopš dzimšanas. Piemēram, spēja pateikt nē. Pastāvēt uz savām tiesībām. Veselīgs spīts. Māka cienīt sevi un savu laiku attiecībās ar citiem. Viņiem tas viss piemīt dabiski. Es to mācījos jau pieaugušā vecumā, un man ne vienmēr tas ir nācis viegli.

Agrāk vienmēr domāju vispirms par otra labumu un tikai tad par sevi. Iespējams, ka tas nav slikti, jo, ja manī nebūtu šis pazemīgums, varbūt daudz ko nebūtu izdarījusi. Taču ap gadiem trīsdesmit sapratu, ka pārāk daudz enerģijas tērēju, izdabājot citiem, man vairs nepietiek sev. Tagad es rēķinos ar citiem, bet cienu arī sevi.

Par to arī ļoti bieži runāju ar savām pacientēm – sievietei ir jāatrod tās piecas minūtes no rīta un vakarā, lai parūpētos par savu sejas ādu. To attīrītu, pabarotu, mitrinātu un aizsargātu. Ģimene var to laiciņu pagaidīt.

Sievietei ir par sevi jādomā un jārūpējas. Paskatieties uz sevi, pasmaidiet spogulī, jūs esat skaistas. Sakiet sev to! Kultivējiet savu sievišķīgo pašapziņu. Tā staros no jums un jūs padarīs pievilcīgas vispatiesākajā veidā. Ja nemīlēsim sevi, kāpēc lai mūs mīlētu citi? Es ļoti bieži redzu nelaimīgas sievietes, kuras, lai cik perfektu un koptu ārieni, ir ar tik lielām pašapziņas problēmām, ka viņām nekad nešķitīs gana, viņām vienmēr kaut kas sevī nepatiks. Bet reizēm sieviete pat nav ārēji perfekta, bet viņai ir tāds personības starojums – tas ir tik silts un mīļš, ka visus pievelk. Esmu ievērojusi arī par apģērbu – reizēm ir kaut kas super stilīgs un skaists, bet es to uzvelku un saprotu – nē, nejūtos labi, tas nav mans. Tāpat ar visām skaistuma lietām – ir jāsaprot, kas ir katram mums. To uztveru par savu uzdevumu – pastāstīt katrai sievietei, kas un kā ir realitātē, un aicinu neskriet pakaļ kaut kādiem ideāliem, bet saprast – kas ir tieši tas, ko viņa vēlas.

Jo ilgāk strādāju, jo vairāk saprotu, ka nevar ārstēt kaut ko vienu. Mēs nevaram uzskatīt, ka ādas problēma ir nošķirama un varam ārstēt tikai to, izrakstot krēmu vai tabletes. Es ļoti iedziļinos gan cilvēka psiholoģiskajā stāvoklī, gan cenšos paskaidrot, ka arī dzīvesveids – ēšanas, gulēšanas režīms, stresa līmenis – ietekmē. Reizēm apbēdinu pacientus, sakot, ka viss ir saistīts un ka nepietiks tikai ar medikamentu lietošanu. Ja tā ir hroniska slimība, krēms to neizārstēs. Jā, atvieglos situāciju, uzlabos, bet neizārstēs. Ir jāmeklē cēloņi. Un tas nav viegli, jo ietver visas savas dzīves sakārtošanu.

Lauma iesaka

Radīt

Skaisti uzklāt galdu, veidot ziedu kompozīcijas, uzcept kūku, izliet sveces, pagatavot apsveikumu kartīti no herbārija augiem. Dziedāt, dejot, sacerēt dzejoļus, adīt vai marinēt gurķus! Sievietes sievišķība vairojas, izpaužoties radoši!

Smaidīt

Tas ir zinātniski pierādīts, un mēs paši to noteikti esam uz ielas ievērojuši – uzsmaidiet nepazīstamam cilvēkam, un viņš jums atsmaidīs. Tā pamatā ir spoguļneironi – pozitīvisms izraisa pozitīvismu, bet negatīvisms var iekustināt negatīvismu.

Tāpēc neskaudīsim, bet priecāsimies par citu veiksmēm – jo labāk mums katram klāsies atsevišķi, jo veiksmīgāki būsim visi kopā.

Izmantot ūdens burvību

Esmu emocionāls cilvēks, un ūdens ir mana stihija, tas palīdz atbrīvoties no liekā un atjaunoties. Pēc grūtas dienas eju vannā, lieku klāt sāli, kurš attīra gan fiziski, gan garīgi. Savukārt ik rītu sāku ar kontrastdušu. Būtiski ir beigt ar auksto ūdens šalti, lai ādas poras aizveras un viss siltums paliek ķermenī. Gan ādai veselīgi, gan lielisks tonuss dienas sākumam.

Man ļoti patīk peldēt, regulāri apmeklēju baseinu. Latviešiem ir lieliska tradīcija – mitrā pirts. Arī es gribu atsākt reizi nedēļā vai vismaz mēnesī regulāri iet pirtī un izbaudīt pilnu pirts rituālu ar slotiņām un pēršanos.

Tāpat būtiski ir regulāri un pietiekamā daudzumā dzert ūdeni. Pati ik rītu to daru un visām sievietēm iesaku rītu sākt ar glāzi silta ūdens. No ūdens ir veidota katra mūsu šūna, tas ir arī skaistas, veselīgas ādas pamatu pamats.

Lietot D3 vitamīnu

Jaunākie pētījumi liecina, ka pat Spānijā, kur saules ir daudz vairāk nekā pie mums Latvijā, cilvēkiem ir D3 vitamīna deficīts, jo ir samazinājusies mūsu ādas spēja to saražot. Par šī vitamīna nozīmīgumu joprojām veic pētījumus, bet jau tagad ir skaidrs, ka tas ietekmē ne tikai mūsu ādas, matu un nagu stāvokli, bet arī nervu un hormonālo sistēmu.

Baudīt Latvijas dabu

Mēs esam priviliģēti dzīvot Latvijā dabas tuvuma dēļ. Jūra, mežs, tīrs gaiss. Mēs dzīvojam unikālā valstī. Es mīlu Latviju un ļoti novēlu arī citiem novērtēt mūsu valsts iespējas un skaistumu.

Es respektēju, ka vīrs nav mans privātīpašums. Un arī es pati negribu izšķīst mūsu partnerattiecībās.

Sievietei ir jāatrod tās piecas minūtes no rīta un vakarā, lai parūpētos par savu sejas ādu.

Atpakaļ |
Dalīties

Komentāri (0)

Lai pievienotu komentāru, pieslēdzies ar Facebook pasi

Facebook pase

Populārākie rakstiSkatīt visus