Ko vārds veselība nozīmē pasākumu vadītājam Valteram Krauzem

17.08.2016 Nav komentāru

6_2«Par veselīgu dzīvesveidu patiesībā drīkstu tikai paironizēt. Es to vēlos un pat cenšos īstenot, taču – esmu no tiem, kam vieglāk pateikt: rīt, parīt, vēl labāk – nākammēnes…» ironiski atzīstas televīzijas raidījumu un pasākumu vadītājs VALTERS KRAUZE. Viņa pieredzes kontā ir gan cīņa ar liekajiem kilogramiem, gan flirts ar ēdiena sniegtajām baudām.

«Diemžēl esmu garastāvokļa cilvēks – neskaitu, ko iemetu mutē, un ledusskapja durvis tiek virinātas bieži. Bet man ir arī kritiskā svara robeža, ko tomēr nevēlos pārkāpt… Jocīgi, ka cilvēki man saka – ko es uztraucos, neesot jau tik resns! Bet ko nozīmē vārds – TIK. Cik ir – tik? (Smejas.) Tas pats notiek situācijās, kad komentē: «Lūk, šis ir tāds omulīgs vīrs! Ko viņš tur mokās ar tām diētām?» Bet, mīļie cilvēki, jūs nezināt, kā viņš īstenībā jūtas. Un dzīvo cilvēks taču sev, nevis kādam citam. Man gribētos justies labāk, nevis, kāpjot piektajā stāvā, pusceļā apstāties!»

Sanatorija labsajūtai

«Šovasar atkal startēšu Vitalitātes akadēmijā. Izmēģināju to pagājušajā gadā, un man ļoti patika: piecreiz dienā ēšana, divreiz dienā nūjošana, baseins, ūdens aerobika, sporta zāle, masāžas… Es to sauktu par sanatoriju! Astoņos no rīta sāc dienu ar rīta vingrošanu (ko nebiju darījis vismaz beidzamos divdesmit piecus gadus!), visu dienu dzīvo pēc režīma, pēdējā ēdienreize ap pusdeviņiem… Dažas dāmas sūkstījās, ka no ēdienreizēm, kas atbilst virsrakstam Cik gribi un ko gribi, pēkšņi jāpāriet uz normētu limitu. Turklāt katra trešā ir kefīra diena, kad dienas laikā jāizdzer piecas glāzes kefīra, un viss… Esot grūti! Taču, ja es, kas brokastīs spēj iešķīt iekšā četras sardeles, acis nepamirdzinādams, ar to tiku galā, tad – visi var!

Visgrūtākais ir šo režīmu turpināt arī mājās. Teoriju jau visi zina, bet tās realizēšana nav viegla. Bet es cenšos! Piemēram, jau mēnesi neēdu maizi un man pazuda dedzināšana kuņģī. Kādreiz man šķita, ka tas ir no asiem ēdieniem, kas man ļoti garšo, bet izrādās, ka ne. Diētu padarīšanu kopumā uzskatu par tādu kā sektu, bet Vitalitātes akadēmiju pamēģināju, un man patika!»

Palutināt sevi

«Esmu pārliecinājies, ka viss ir jāsāk darīt lēnām un ar pacietību, tikai tad tas iepatiksies. Tā notiek ar grāmatu, ar kino un arī ar tievēšanu… Kad tu sajūti pirmo nomesto kilogramu un redzi rezultātu, tevī pamostas azarts. Nevienā lietā, kas man neizdodas (un tas neattiecas tikai un vienīgi uz svara nomešanu), nedrīkstu vainot kādu citu – ne valsti, ne gēnus, ne laikapstākļus. Es sevi nedaudz attaisnoju ar to, ka man ir daudz darba vēlās vakara stundās un līdz ar to ir jāēd vēlu vakaros… Bet atkal – tā ir tikai manis paša vaina un vājais raksturs.

Tāpat man ļoti patīk sevi palutināt. Doties ciemos, uzņemt viesus, gatavot viņiem un izbaudīt man pagatavoto. Esmu saldummīlis, bet, tiesa, daudz grūtāk man būtu iztikt bez gaļas – bez šašlika vasarā, bez vītinātas gaļiņas un visu veidu pipariem… Nav gluži tā, ka gribu aizmirsties ēdienā, bet, jā, tā ir viena no manām baudām, ko neprotu
sev liegt.»

Sapnis par laukiem

6_1«Zinu, ka kādreiz savu dzīvi saistīšu ar kādu no mazajām Latvijas pērlēm – pilsētiņām ārpus Rīgas. Mīļas man ir Roja, Jaunpils, kur dzīvo mana kursabiedrene, un Madona, kas ir mana dzimtā pilsēta. Vispār jau, mīļie cilvēki, visa Rīga vieni lauki vien ir! Mēs šeit vienkārši esam sabraukuši, kopā labi jūtamies un dzīvojam. Bet reizēm Rīga ir arī diezgan auksta un iedomīga. Šeit bieži trūkst sirsnības. Vecumā sevi neredzu Rīgā, tāpēc man ir sapnis dzīvot ārpus galvaspilsētas. Man patīk apstākļu sakritības, kad, piemēram, braucot uz Rundāles pili ,tu apmaldies un nokļūsti kādā pilnīgi neplānotā mazā, skaistā vietiņā ar zemnieku, kas gatavs tevi ielūgt uz kartupeļu talku un izmitināt savā pirtiņā, bonusā tam vēl nāk vēžošana piemājas dīķī. Un tādus notikumus tu neatradīsi nevienā ceļvedī! Tāpēc mēdzu brīvajās dienās sakravāt somā pārtiku un guļammaisu, piezvanīt draugiem un teikt: «Man izkrita pasākums, varam kaut kur aizlaist! Jā – bliežam, dzīve notiek!»

Valtera veselības un laba garastāvokļa komplekts

Smejos par sevi. Mums, latviešiem, vislabāk patīk pasmieties par tiem pie blakus galdiņa vai – vēl labāk – par tiem, kas tagad vispār nav klāt. Māka par sevi pasmieties ir inteliģences pazīme. Ja visu laiku baidies, lai tik kāds par tevi kaut ko nepadomā, iesaku – ej pie psihologa! Man ļoti patīk smieties par sevi, īpaši par savu neveiklību. Vienmēr uzjautrinos, ja uz ielas paklūpu vai aizķeros.

Mana mūža laime. Satikties ar brīnišķīgiem, inteliģentiem un talantīgiem cilvēkiem. Turklāt ne tādā pazīšanās pakāpē, lai būtu uz tu, bet zināt viņus, izjust pret viņiem pietāti. Tā tutošanās, manuprāt, ir pārvērtusies par mēri. Nu nevajag ar visiem būt uz tu!

Atļauju sev vienatni. Ir brīži, kad divas dienas vispār neceļu telefonu. Es to labprāt vispār izslēgtu, bet tad visi domātu, ka kaut kas nelāgs atgadījies. Mana pils ir mans dzīvoklis – tur varu darīt visu, ko gribu, un būt es pats. Bet citā vienatnes dienā varbūt gribēsies iekāpt mašīnā un braukt, kur acis rāda. Tā es atjaunojos un gūstu spēku!

Reizi gadā nododu asins analīzes. Un apzinīgi dzeru asinsspiediena zāles. Visādi citādi – diemžēl eju pie ārsta tad, kad iespējas neiet jau vairs nav.

Mājas aptieciņā vienmēr ir marle un pārsēji. Noder arī Lieldienās – var nokrāsot olas, ja cits lietojums gada laikā nav radies. Vēl man mājās vienmēr ir pretsāpju līdzekļi un muguras smēres. Esmu no tiem, kam šķiet – es taču esmu tāds jauns čalis, kāpēc gan nevarētu mašīnai turēt atvērtu logu?! Un vakarā vienā brīdī – aaaau, kā tie sāni sāp! Arī pantenola ziedi vienmēr turu pa rokai – labi noder pie apdegumiem.

Miegs. Kopš beidzās manas agrās rīta stundas radio darbā, sapratu, ka diezgan labi guļu arī ilgāk nekā tikai līdz pieciem rītā. Pārsvarā man vajadzīgas astoņas stundas miega. Bet – jo sirmāks kļūstu, jo agrāk gribas celties un vēlāk iet gulēt. Diena tad šķiet garāka!

Kaifs. Kad no 58. izmēra žaketes pārgāju uz 54. izmēru, bija pat ļoti patīkami. Uz to atkal mērķēju!

VALTERS iesaka

  • Grāmatas. «Man ļoti patīk lasīt! Pēdējā grāmata, ko izlasīju, bija Noras Ikstenas Mātes piens. Vēl nesen pārlasīju arī Valentīnas Freimanes Ardievu, Atlantīda!. Izcilas!»
  • Teātris. «Jāatzīst, esmu slinks kino apmeklētājs, tas notiek apmēram reizi vai divas gadā, bet teātrim gan izbrīvēju laiku – ļoti patīk! Pavisam nesen mani sajūsmināja Jaunā Rīgas teātra izrāde Pilna Māras istabiņa. Tā ir vienkārši ģeniāla, lai gan sākumā biju par to bažīgs.»
Atpakaļ |
Dalīties

Komentāri (0)

Lai pievienotu komentāru, pieslēdzies ar Facebook pasi

Facebook pase

Populārākie rakstiSkatīt visus